RGSL

Piesakies

Jūgendstila ēka

Ēku Rīgā, Alberta ielā 13 ir projektējis Mihails Eizenšteins, un tā tika uzcelta 1904.-1905. gadā dekoratīvā jūgendstila manierē. Jūgendstils ir galvenā Rīgas arhitektūras mantojuma vērtība. Viss pilsētas centrs ir iekļauts pasaules kultūras mantojuma (UNESCO) sarakstā. Ēka atrodas Alberta un Strēlnieku ielu stūrī. Tās apkārtnē atrodas skaistākās Rīgas ēkas, kurās ir izvietojušās vairāku valstu vēstniecības.

1998. gadā Rīgas Juridiskā augstskola kļuva par ēkas Alberta ielā 13 īpašnieci, un kopš tā laika ēka ir atguvusi savu iepriekšējo krāšņumu. Ēka ir pilnībā restaurēta. Iekštelpas ir modernizētas, iebūvējot modernu apkures sistēmu, jaunas santehnikas iekārtas, elektrības un ventilācijas sistēmas ar gaisa dzesēšanu. Visas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir pilnībā nomainītas. Vairāk kā 40 podiņu krāsnis tika izjauktas pa daļām, bet griestu un sienu plastiskā rotājuma elementi tika saudzīgi noņemti.

Visas detaļas tika rūpīgi atjaunotas un ievietotas atpakaļ to sākotnējās atrašanās vietās. Visas biroju telpas ir aprīkotas mūsdienīgi, tajā pat laikā saglabājot vēsturisko interjeru māksliniecisko kvalitāti gadsimtu vecajā ēkā, kas ir viens no Rīgas jūgendstila meistardarbiem. Pagalma pusē ēkai ir piebūvēts jauns moderns spārns.

Biroja telpu apraksts

  • Īpašs dizains – pilnībā restaurēta jūgendstila ēka, parkets, trīskāršie logi, dekoratīvas krāsnis
  • Vienota ēkas ventilācijas sistēma ar gaisa dzesēšanu vasarā
  • Tualetes, pilnībā aprīkotas
  • Virtuve
  • Elektroniskā ārdurvju kodu sistēma
  • Apsardze, video novērošanas un trauksmes sistēmas
  • Apsargājama autostāvvieta ielas pretējā pusē
  • Datortīkls
  • Internets
  • Telefonu centrāle, katram birojam 5 izejošās telefona līnijas (pēc pieprasījuma var ierīkot papildus)
  • Lifti
  • Balkoni

Mūsu nomniekiem par izdevīgām cenām ir pieejamas konferenču telpas ar nepieciešamo aprīkojumu.

Ēkas vēsture

Ēka Alberta ielā 13 ir viens no ievērojamākajiem Rīgas jūgendstila pieminekļiem. Jūgendstils bija 19.gadsimta nogales un 20.gadsimta sākuma stils, kas aptvēra visas vizuālās mākslas. Arhitektūrā tas ienāca ar jaunu radošo metodi – kā mākslinieciski izteiksmīgi un skaisti veidot praktiski un ērti izplānotu celtni.

Dekoratīviem elementiem bija pakārtota nozīme, taču jūgendstils neatteicās arī no tiem. Jūgendstila attīstības sākuma posmā vairāki arhitekti tā būtību saskatīja vienīgi efektīgajos ornamentos, ēku fasādes veidojot iepriekšējam – eklektisma stilam raksturīgajā vienmērīgi ritmiskajā, sasīcinātajā kompozīcijā, bet vēsturisko stilu arhitektoniskā dekora vietā dāsni lietojot jaunmodīgās jūgendstila dekoratīvās formas. Visai raksturīgi bija stilizēti augu motīvi, smejošas, kliedzošas vai melanholiski dziļdomīgas maskas, skulpturāli tēli, viļņaini locītu līniju mudžekļi vai gluži vienkāršas ģeometriskas figūras – viss, kas simbolizēja laikmeta noskaņām bagāto, saspriegto garu un attīstības straujumu.

Šādā eklektiski dekoratīvā jūgendstila manierē veidota arī ēka Alberta ielā 13. Tā bija dzīvojamā ēka, ko uzcēla īstenais valsts padomnieks A.Ļebedinskis 1904.gadā pēc būvinženiera M.Eizenšteina projekta. Tajā pašā laikā šis acīmredzami visai turīgais cilvēks pēc M.Eizenšteina projektiem uzcēla arī dzīvojamos īres namus Alberta ielā 4 (1904) un 6 (1903) un Elizabetes ielā 10B (1903). Visu šo ēku fasādes ir īsta jūgendstila ornamentāli skulpturālo rotājumu uguņošana. Arhitekta radošajai fantāzijai, šķiet, nav bijis robežu.

Būvprojektu īres namam Alberta ielā 13 apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldē 1904.gada 8.jūnijā, bet ap Ziemassvētkiem māja jau bija zem jumta. Tikmēr pilsētas būvinspektors konstatēja, ka tās pamati par 10 collām (25,4 cm) izvirzīti pāri noteiktajai ielas apbūves līnijai, tādējādi Eizenšteins, kā teikts inspektora ziņojumā, “sagrābis apmēram 2 kvadrātasis (vairāk nekā 8 m²) pilsētas zemes”, par ko viņam jāsamaksā pilsētai atlīdzība 100 rubļu apmērā par katru kvadrātasi. Eizenšteins tomēr izvairījās tikties ar būvvaldes pārstāvjiem. 1905.gadā veica ēkas apdares darbus, novembrī to pievienoja pilsētas kanalizācijas tīklam, un 1906.gada 13.janvārī būvinspektors ziņoja, ka ēka uzbūvēta, bet neatbilstoši apstiprinātajam projektam, pārkāpjot apbūves līniju. Savukārt 26.aprīlī izsniegta būvvaldes izziņa, ka ēkas būvdarbi nobeigti “atbilstoši būvnoteikumiem un projektam”.

20. un 30.gados ēkā atradās valsts Politiskā pārvalde, pēc otrā pasaules kara to aizņēma padomju robežsardzes komandantūra, bet 1996.gadā to nopirka Sorosa fonds – Latvija un 1998. gadā uzdāvināja Rīgas Juridiskajai augstskolai. Ēkas atjaunošanas darbus veica būvfirma “Velve”, arhitektu birojs “Sarma un Norde”, kā arī firma ACG (American Construction Group), pilnīgi restaurējot arī visu grezno iekštelpu apdari ar daudzveidīgajiem stuka veidojumiem, sienu gleznojumiem un apmēram 40 keramikas podiņu krāsnīm.

Pagaidām ēka Alberta ielā 13 ir Rīgā vienīgā pilnīgi restaurētā un publikai pieejamā jūgendstila celtne. Lieliska dāvana pilsētai – jūgendstila metropolei.

Jānis Krastiņš

Informējam, ka mājaslapas uzlabošanai izmantojam sīkdatnes

Piekrītu un vēlos turpināt