2022.gads sākās visupirms ar nopietniem starpvalstu bruņota konflikta draudiem, kuri 2022.gada 24.februārī pārauga Krievijas Federācijas militārā iebrukumā Ukrainā. Tas bija sākums tādam karam, kāds sen nebija Eiropā piedzīvots un kura rezultātā arī visi iespējamie starptautisko tiesību jautājumi nokļuva valstu darba kārtībā.
Šajā kontekstā Vasaras skola piedāvās tās starptautisko tiesību komponentē izzināt starptautisko tiesību regulējumu attiecībā uz kara draudiem un bruņotiem konfliktiem. Tiks jo īpaši analizēti Starptautisko tiesību komisijas sagatavotie 2011.gada Panti par bruņotu konfliktu ietekmi uz spēkā esošiem līgumiem. Saistībā ar šo jautājumu, kas var būt aktuāls Latvijas tiesām un iestādēm, ir jāskata valstu atbildības tiesību institūta tvērums, jo, protams, ka pēc kara galvenais jautājums būs par to, kādiem tiesiskiem instrumentiem saukt Krieviju un tās lēmumu pieņēmējus pie atbildības par tiesību pārkāpumiem un noziegumiem. Tiks arī analizēta būtiskas attīstības Starptautiskajā tiesā, proti, to ir sasniedzis arī Armēnijas-Azerbaidžānas konflikts Kalnu-Karabahā, kā arī Ukrainas prasība pret Krievijas Federāciju. Starptautiskā tiesa 2021.gada nogalē pieņēma lēmumu par pagaidi pasākumu noteikšanu strīdā, kurā puses izmanto cilvēktiesību konvenciju, proti, Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju. Savukārt Ukrainas prasība par pagaidu pasākumu noteikšanu, kas tika pieņemti 2022.gada 16.martā, balstās tajā, ka Krievijas Federācija izmanto Genocīda aizlieguma konvenciju pretēji tās mērķim.
Pasniedzēja – Eiropas Savienības tiesas tiesnese, RJA profesore Ineta Ziemele
Vasaras skolu ar lekciju atklās Eiropas Savienības tiesas Pirmais ģenerāladvokāts Macejs Špunars (Maciej Szpunar) “ES tiesības un internets”:
Juridiskās problēmas, ko ievieš internets, kalpo kā labs piemērs fenomenam, ka juristi mēdz reaģēt uz jaunajām ekonomiskajām realitātēm ar zināmu kavēšanos. 2022. gadā internetu vairs nevar uzskatīt par jauno tehnoloģiju. Tas ir kļuvis par daļu no mūsu ikdienas dzīves. Tajā pašā laikā daudzi ar internetu saistīti juridiski jautājumi joprojām nav atrisināti.
Mēs nezinām, kā cīnīties ar dažādiem pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar interneta lietošanu. Mēs nezinām, kā raksturot dažus juridiskos darījumus, kas noslēgti, izmantojot internetu, proti, mēs nezinām, kā noteikt un definēt atbilstošu tiesisko regulējumu. ES tiesības šajā ziņā nav izņēmums, un ir vērts tuvāk aplūkot, kā ES tiesa risina šādas problēmas.
Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus:
1. Kara aizlieguma tiesiskās sekas starptautiskajās tiesībās:
United Nations Charter (ANO Statūti) - 1.pants un 2.pants (latviešu valodā pieejams šeit).
United Nations (2011) - "Draft articles on the effects of armed conflicts on treaties, with commentaries".
ANO Drošības Padomes un Ģenerālās asamblejas kompetence draudu, miera un drošības apstākļos - ANO Ģenerālās asmablejas 377A(V) Rezolūcija "Uniting for peace".
Likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem".
Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām.
Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts (2001).
Starptautiskās tiesas (ICJ) spriedums lietā (izvilkumi) - Armed Activities on the Territory of the Congo (Democratic Republic of the Congo v. Uganda) (2005).
Starptautiskās tiesas (ICJ) rīkojums lietā - Application of the International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination (Armenia v. Azarbaijan).
Starptautiskās tiesas (ICJ) rīkojums lietā - Allegations of Genocide under the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide (Ukraine v. Russian Federation).
United Nations Commission on Human Rights - Promotion and Protection of Human Rights (Sixty-first session, Item 17 of the provisional agenda).