Programmas
Starptautiskās un Eiropas tiesības: aktuālie jautājumi

RJA Vasaras skola

Kad:
2022.gada 1. – 10.augusts, 10:00 - 14:00
Kur:
RJA telpās Strēlnieku 4 k-2 un tiešsaistē
Valoda:
latviešu
Dalības maksa:
150 EUR
Dalībnieki:
tiesneši, ierēdņi, valsts administrācijas darbinieki, advokāti, juristi, pasniedzēji, tiesībzinātņu studenti
Pieteikšanās līdz:
17. jūlijam

Programmas saturs un pasniedzēji

Starptautisko tiesību komponente

2022.gads sākās visupirms ar nopietniem starpvalstu bruņota konflikta draudiem, kuri 2022.gada 24.februārī pārauga Krievijas Federācijas militārā iebrukumā Ukrainā. Tas bija sākums tādam karam, kāds sen nebija Eiropā piedzīvots un kura rezultātā arī visi iespējamie starptautisko tiesību jautājumi nokļuva valstu darba kārtībā. 

Šajā kontekstā Vasaras skola piedāvās tās starptautisko tiesību komponentē izzināt starptautisko tiesību regulējumu attiecībā uz kara draudiem un bruņotiem konfliktiem. Tiks jo īpaši analizēti Starptautisko tiesību komisijas sagatavotie 2011.gada Panti par bruņotu konfliktu ietekmi uz spēkā esošiem līgumiem. Saistībā ar šo jautājumu, kas var būt aktuāls Latvijas tiesām un iestādēm, ir jāskata valstu atbildības tiesību institūta tvērums, jo, protams, ka pēc kara galvenais jautājums būs par to, kādiem tiesiskiem instrumentiem saukt Krieviju un tās lēmumu pieņēmējus pie atbildības par tiesību pārkāpumiem un noziegumiem. Tiks arī analizēta būtiskas attīstības Starptautiskajā tiesā, proti, to ir sasniedzis arī Armēnijas-Azerbaidžānas konflikts Kalnu-Karabahā, kā arī Ukrainas prasība pret Krievijas Federāciju. Starptautiskā tiesa 2021.gada nogalē pieņēma lēmumu par pagaidi pasākumu noteikšanu strīdā, kurā puses izmanto cilvēktiesību konvenciju, proti, Rasu diskriminācijas izskaušanas konvenciju. Savukārt Ukrainas prasība par pagaidu pasākumu noteikšanu, kas tika pieņemti 2022.gada 16.martā, balstās tajā, ka Krievijas Federācija izmanto Genocīda aizlieguma konvenciju pretēji tās mērķim.

Pasniedzēja – Eiropas Savienības tiesas tiesnese, RJA profesore Ineta Ziemele

Vasaras skolu ar lekciju atklās Eiropas Savienības tiesas Pirmais ģenerāladvokāts Macejs Špunars (Maciej Szpunar) “ES tiesības un internets”:

Juridiskās problēmas, ko ievieš internets, kalpo kā labs piemērs fenomenam, ka juristi mēdz reaģēt uz jaunajām ekonomiskajām realitātēm ar zināmu kavēšanos. 2022. gadā internetu vairs nevar uzskatīt par jauno tehnoloģiju. Tas ir kļuvis par daļu no mūsu ikdienas dzīves. Tajā pašā laikā daudzi ar internetu saistīti juridiski jautājumi joprojām nav atrisināti.

Mēs nezinām, kā cīnīties ar dažādiem pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar interneta lietošanu. Mēs nezinām, kā raksturot dažus juridiskos darījumus, kas noslēgti, izmantojot internetu, proti, mēs nezinām, kā noteikt un definēt atbilstošu tiesisko regulējumu. ES tiesības šajā ziņā nav izņēmums, un ir vērts tuvāk aplūkot, kā ES tiesa risina šādas problēmas.

Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus:

1. Kara aizlieguma tiesiskās sekas starptautiskajās tiesībās:

United Nations Charter (ANO Statūti) - 1.pants un 2.pants (latviešu valodā pieejams šeit).

United Nations (2011) - "Draft articles on the effects of armed conflicts on treaties, with commentaries".

ANO Drošības  Padomes un Ģenerālās asamblejas kompetence draudu, miera un drošības apstākļos - ANO Ģenerālās asmablejas 377A(V) Rezolūcija "Uniting for peace".

Likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem".

Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām.

Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts (2001).

Starptautiskās tiesas (ICJ) spriedums lietā (izvilkumi) - Armed Activities on the Territory of the Congo (Democratic Republic of the Congo v. Uganda) (2005).

Starptautiskās tiesas (ICJ) rīkojums lietā - Application of the International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination (Armenia v. Azarbaijan).

Starptautiskās tiesas (ICJ) rīkojums lietā - Allegations of Genocide under the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide (Ukraine v. Russian Federation).

United Nations Commission on Human Rights - Promotion and Protection of Human Rights (Sixty-first session, Item 17 of the provisional agenda)

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras komponente

Eiropas Cilvēktiesību konvencija balstās uz dalībvalstu apņemšanos ievērot tiesiskas valsts un cilvēktiesību aizsardzības principus. Neskatoties uz to, liela daļa no Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatāmajām sūdzībām ir saistītas ar bruņotiem konfliktiem, tai skaitā starptautiskiem. 2022.gads ir nesis jaunus izaicinājumus Eiropas cilvēktiesību aizsardzības mehānismam un visai Eiropas Padomei. Tādēļ īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanas jautājumiem situācijās, kas saistītas ar bruņotiem konfliktiem – Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijai, dalībvalstu materiālajiem un procesuālajiem pienākumiem, starpvalstu sūdzībām, pagaidu aizsardzības pasākumiem. Vienlīdz aktuāli ir ar imigrāciju saistīti jautājumi. 

Vasaras skolas dalībnieki tiks iepazīstināti arī ar aktualitātēm Eiropas Cilvēktiesību tiesas darbā, tai skaitā lietu uzkrājumu un darba metodēm, kas nesen ieviestas, lai optimizētu tiesas darbu – izmaiņas palātas un komiteju darbā, standartizētu nolēmumu ieviešanu lietās, kur tiesas prakse ir skaidra, un citiem jautājumiem. Nesen stājās spēkā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 15. protokols, tādēļ dalībnieki tiks iepazīstināti ar galvenajām izmaiņām, ko konvencijas mehānismā ienesis šis protokols. 

Visbeidzot, viens no nodarbības uzdevumiem ir aplūkot jaunāko Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, jo īpaši Lielās Palātas spriedumus. Sagaidāms, ka līdz vasaras skolas sākumam būs pasludināts arī Lielās Palātas spriedums lietā Savickis un citi pret Latviju.

Pasniedzējs – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits. Par imigrācijas jautājumiem runās Daina Celma, LL.M ilggadēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas juriste. 

Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus:

1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas process:

ECHR (ECT) - Filma par Eiropas Cilvēktiesību tiesu (Latvian version) - YouTube.

ECT 50 jautājumos.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Jautājumi un atbildes.

ECHR Country Profile - Latvia.

2. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošana:

Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Factsheet – Armed conflicts

ECHR 028 (2021) Press Release "Judgment in the case concerning the armed conflict between Georgia and the Russian Federation in August 2008 and its consequences".

Case-law Guide - Immigration.

Factsheet – Collective expulsions.

3. Cita noderīga informācija:

European Court of Human Rights (website).

HUDOC (ECHR case-law database).

Case-law guides.

Factsheets.

Glossary of the European Convention on Human Rights – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas terminu vārdnīca – angļu – latviešu / latviešu – angļu.
 

Eiropas Savienības institūciju saspēle likumdošanas un ārējo attiecību jomā

Eiropas Savienības politikai un tiesībām ir veltīta Vasaras skolas lielākā daļa. Šajā komponentē visupirms studentiem tiek piedāvāts izprast tās Eiropas Savienības institūcijas, kurās norisinās politikas un izpildu procesi. Kā zināms, parasti politikas process arī rezultējas konkrētā tiesību aktā vai kopējā darbībā.

Vasaras skolas viena diena tiks veltīta ES lēmumu pieņemšanas institūcijām – Eiropas Komisijai, Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropadomei. Ko pārnacionāla pieeja nozīmē dalībvalstīm, Eiropas kopējām interesēm un spējai līdzsvarot visu pušu iesaistītās pozīcijas? Eiropas Komisija (EK) pēdējā laikā reaģējusi uz virkni ES krīzēm, kas skārušas starptautisko sistēmu un ES dalībvalstis (Krievijas militārā agresija Ukrainā un tās visaptverošās sekas, migrācija, ES ekonomiskā atveseļošanās pēc covid-19 pandēmijas). Vienlaicīgi paralēli atbildēm uz krīzēm EK kā pārnacionāla institūcija iezīmējusi arī ambiciozu proaktīvu darba kārtību klimata jomā, iekšējā tirgus un ES finanšu sektora tālākas padziļināšanas jomā. Vasaras skolas dalībniekiem būs iespēja uzzināt par līgumos paredzētajām EK funkcijām un kompetencēm, kā arī par 2022.gada EK aktuālajām iniciatīvam. 

Dienas pirmajā pusē arī tiks pievērsta uzmanība ES Padomes aktuālajiem plāniem ES likumdošanas un politiku veidošanas procesā pašreizējās trio prezidentūras (Francija, Čehija, Zviedrija) vadībā. Diskutēsim par Francijas prezidentūras ambīcijām veidot ES darba kārtību, iezīmējot prezidentūras līgumos paredzētās rīcības robežas ES ārpolitikas un drošības politikas jomās. 

2022.gads iezīmējas ar līdz šim nepieredzētiem izaicinājumiem Eiropas drošības arhitektūrai. ES  demonstrējusi pārliecinošu vienotību, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā un uz hibrīdo apdraudējumu plašā apmērā. Tādēļ šīgada Vasaras skolā iekļausim diskusiju par ES institūciju saskaņotu un efektīvu darbību starptautiskas drošības krīzes situācijā. Eiropadomes kā ES instiūcija pieaugošā loma apliecinājusi dalībvalstu līderību. Eiropas Parlamenta iesaiste Kopējās Ārējās un Drošības politikas jomā ir ierobežota, bet šīs ES institūcijas kopējā (un politiskā) ietekme nepārprotami pieaug. 

Īpaši runāsim par ES ārējā darbības dienesta mandātu un iespējām reaģēt konvencionālas kara darbības un hibrīda kara situācijās. ES delegācijām krīzes reģionos ir īpaša loma un izaicinājumi, par kuriem diskutēsim saistībā ar ES līgumos noteikto ES Augstā pārstāvja drošības un aizsardzības jomā un to atbalstošā EĀDD mandātu. Šo Vasaras skolas dienu noslēgsim ar praktisku uzdevumu par EĀDD iesaisti Eiropas Kaimiņvalstu reģiona kontekstā un sarunu ar ES delegācijā strādājošu ES diplomātu. 

Pasniedzēja – RJA profesore Ilze Rūse, Žana Monē profesūra Rīgas Juridiskajā augstskolā projektā EU@RGSL. Kā arī ES delegācijas Moldovā vadītājs Jānis Mažeiks, E.MA sniegs vieslekciju.

Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus:

1. ES integrācija:

ES pamatlīgumi.

Lisabonas līgums

EUR-Lex datu bāze.

2. ES institutionālā arhitektūra:

Par Eiropas Savienību.

Eiropas Komisijas funkcijas un loma lēmumu pieņemšanā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Komsijas leģislatīvais cikls un prioritātes 2019-2024.

Eiropadome.

ES Padome, tās konfigurācijas.

Francijas, Čehijas un Zviedrijas prezidentūru Trio programma.

Eiropas Parlaments, leģislatīvās funkcijas.

ES iesaiste ārpolitikā un drošības politikā. Ārējais darbības dienests (EĀDD)

ES delegāciju uzdevumi līgumos noteiktā mandātā īstenošanā. Praktisks piemērs: ES delegācijas Modovā



 

ES tiesību komponente – 1.diena

Eiropas Savienības tiesību komponentē sekosim šīs tiesību sistēmas konstitucionalizācijas jaunākajiem piemēriem un Savienības Tiesas attiecībām ar dalībvalstu konstitucionālajām tiesām. Pēdējā gada laikā īpaši saistībā ar Ungārijas un Polijas lietām EST ir turpinājusi interpretēt LES 2.pantā ietvertās kopējās Savienības vērtības un skaidrojusi Eiropas Savienības identitātes konceptu. Vasaras skolas dalībnieki strādās ar Savienības tiesību interpretācijas metodēm, kā arī izzinās Savienības tiesību akta piemērošanas nianses dalībvalstu tiesās, ja nacionālā tiesību norma ir pretrunā Savienības tiesību normai. Šajā komponentē tiks piedāvāta neliela meistarklase par prejudiciālā lūguma izskatīšanas gaitu Savienības tiesā. 

Pasniedzēja – Eiropas Savienības tiesas tiesnese, RJA profesore Ineta Ziemele

Šajā komponentē tiks piedāvāta meistarklase par prejudiciālā lūguma iesniegšanas un tā izskatīšanas norisi Savienības tiesā.  

Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu un novērstu to atšķirīgu interpretāciju dalībvalstīs, valstu tiesām ir iespēja vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt Savienības tiesību interpretāciju, lai tās, piemēram, varētu pārbaudīt valsts tiesību aktu atbilstību šīm tiesībām. Lai arī prejudiciālos jautājumus var uzdot tikai valstu tiesas, visiem pamatlietas dalībniekiem, dalībvalstīm un Savienības iestādēm ir iespēja piedalīties tiesvedībā Tiesā. Meistarklasē analizēsim šī procesa posmu galvenos saturiskos elementus.

Pasniedzēja – Eiropas Savienības tiesas referente, LL.M Eiropas un starptautiskajās tiesībās, Kristīne Zubkāne

Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus (attiecināmi uz I.Ziemeles lekciju):

Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-430/21 - RS (Effet des arrêts d’une cour constitutionnelle) (latviešu valodā pieejams šeit).

Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā (izvilkumi) C-157/21 Poland v Parliament and Council.

Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-83/20 - BPC Lux 2 u.c.

Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C-433/20 - Austro-Mechana (latviešu valodā pieejams šeit).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā.

Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus (attiecināmi uz Kristīnes Zubkānes meisterklasi):

Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā Sātiņi-S (C‑234/20, EU:C:2022:56) (latviešu valodā pieejams šeit).

Ģenerāladvokāta Atanasija Ranta secinājumi lietā Sātiņi-S (C‑234/20, EU:C:2021:734).

ES tiesību komponente – 2.diena

Šī komponente šā gada vasaras skolā arī īpaši atklās Latvijas auditorijai, kas ir ģenerāladvokāts Eiropas Savienības Tiesā.

Ģenerāladvokāta institūtu izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums (Romas līgums), savu iedvesmu smeļot Francijas tiesu varas sistēmā. Kā zināms, Eiropas Savienības Tiesā nepastāv iespēja tiesnešiem publiskot savas atsevišķās domas, un varētu teikt, ka šo lomu daļēji īsteno Ģenerāladvokāts ar savu secinājumu palīdzību. Atbilstoši Līgumā par ES darbību noteiktajam, Ģenerāladvokāta secinājumu mērķis ir palīdzēt Tiesai izspriest lietas. Vienlaikus tajos var atrast padziļinātu ES tiesību principu un normu analīzi un kontekstu, kas palīdz plašākai sabiedrībai interpretēt un piemērot ES tiesības. Tāpat secinājumi kalpo kā avots, lai izzinātu dažādas, t.sk. Tiesas vēl neizmantotas, ES tiesību interpretācijas iespējas.

Kopš 2021.gada oktobra Latvijai ir sava ģenerāladvokāte, un vasaras skolas organizatori piedāvās iespēju no pirmavotiem uzzināt par Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta pienesumu Eiropas tiesību attīstībā. Auditorijai tiks skaidrota ģenerāladvokāta loma un tiks dots ieskats Ģenerāladvokāta institūta vēsturiskajā izcelsmē, attīstībā un tā juridiskajā novērtējumā. Formālā analīze tiks papildināta ar personisko pieredzi, skaidrojot kā top ģenerāladvokāta secinājumi, ko tajos var atrast un kāda ir to loma tiesas procesā. 

Vasaras skolas dalībnieki iepazīs ES Tiesas procesa atsevišķus aspektus, īpašu uzmanību pievēršot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai. Šīs komponentes noslēgumā dalībniekiem tiks piedāvāts īss ieskats jaunākajā Tiesas judikatūrā attiecībā uz sadarbību krimināllietās un civillietās. 2021.gadā vien Tiesas virspalāta izskatīja ap 20 lietas, kas skar krimināltiesiskās sadarbības jautājumus, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ir bijusi tiesas uzmanības lokā vairāk kā 15 reizes. Vasaras skola piedāvās iespēju kopīgi diskutēt par jaunākajām tendencēm minētajās tiesību jomās.

Pasniedzēja – Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina 

Lūgums skatīt sekojošus dienas materiālus:

1. Eiropas Savienības tiesa (www.curia.europa.eu):

Eiropas Savienības tiesas Komunikācijas direkcija (2022) - "The Court of Justice of the European Union - ensuring the protection of EU law" (latviešu valodā pieejams šeit).

2. Ģenerāladvokāts:

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, Rafal Manko (2019) - "Role of the Advocate General".

Eiropas Savienības tiesa (YouTube 2020) - "The role of the Advocate General".

3. Prejudiciālā nolēmuma steidzamības tiesvedība:

Eiropas Savienības tiesas Izpētes un Dokumentācijas direkcija (2019) - "Urgent preliminary ruling procedure and expedited procedure" (latviešu valodā pieejams šeit).

Fair Trials (2021) - "Preliminary reference toolkit", p. 20.

4. Sadarbība krimināltiesību jautājumos (www.e-justice.europa.eu):

Eiropas e-Justice Portāls - Sadarbība krimināltiesību jautājumos (latviešu valodā pieejams šeit).

Eiropas e-Justice Portāls - Krimināltiesības (latviešu valodā pieejams šeit).

Eiropas e-Justice Portāls - Eiropas izmeklēšanas rīkojums, savstarpējā palīdzība un kopējās izmeklēšanas grupas (latviešu valodā pieejams šeit).

Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (2017) - "The EU and counter-terrorism".

Eiropas Komisija (2017) - "Handbook on how to issue and execute a European Arrest Warrant" (latviešu valodā pieejams šeit).

5. Briseles I bis Regula 1215/2012:

Eiropas e-Justice Portāls - Brussels I bis Regulation (latviešu valodā pieejams šeit).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012.gada 12.decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā versija).

Grozījumi Latvijas Civilprocesa likumā Regulas ieviešanai:

1) Tehniskie grozījumi 2014.gada 20.oktobrī, spēkā no 2015. gada 1. janvāra (likumprojekta saite pieejama šeit);
2) Grozījumi pēc būtības 2015. gada 23. aprīlī, spēkā no 2015. gada 26.maija (likumprojekta saite pieejama šeit; priekšlikumu pamatojums pieejams šeit; Tieslietu ministrijas skaidrojums pieejams šeit).

Pētījums - Eiropas Savienības tiesa un tās judikatūras pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās ietekme uz nacionālajām tiesām un iestādēm.

Recommendations and Guidelines (2015) - "Effective adoption, transposition, implementation and application of European Union legislation in the area of civil justice".
 

ES Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra – 1.diena

Eiropas Savienības tiesību komponenti turpina Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra apskate un analīze. Eiropas Savienības Vispārējai tiesai (ESVT) šogad tiks veltītas divas dienas.

Pirmā diena tiks sadalīta divās daļās. 

Dienas pirmā puse tiks veltīta salīdzinošam pārskatam par ESVT un ES Tiesas kompetencēm un procesa īpatnībām. Vasaras skolas dalībniekiem tiks piedāvāts padziļināti izprast ESVT kompetenci, salīdzinājumā ar Eiropas Savienības Tiesu (EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), kā arī nacionālajām tiesām. Papildus, tiks apskatīts process ESVT no pušu perspektīvas, kā arī no tiesneša kā procesa virzītāja perspektīvas. Dalībniekiem tiks piedāvāts ieskats aktuālajā judikatūrā procesuālajos jautājumos.

Savukārt pirmās dienas pēcpusdienā tiks sniegts pārskats aktuālai judikatūrai valsts atbalsta jomā gan tiešo prasījumu lietās, gan prejudiciālo jautājumu sakarā.

Pasniedzēja – Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine

ES Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra – 2.diena

Otrajā ESVT veltītajā dienā tiks apskatīta tās loma inovatīvajā ekonomikā sākot ar intelektuālā īpašuma aizsardzību un beidzot ar tiesību jautājumiem saistībā ar jaunajām tehnoloģijām. Preču zīmju tiesības ir nozīmīga ESVT judikatūras daļa. To pamatprincipiem, ES preču zīmju mijiedarbībai ar dalībvalstīs reģistrētajām preču zīmēm un aktuālākajiem problēmjautājumiem būs veltīta atsevišķa lekcija. Ar blokķēdi, viedlīgumiem, centrālo banku digitālo valūtu, riska kapitālu, mākslīgo intelektu, kā arī simulēto realitāti un dzīvību saistītie tiesību jautājumi tiks pārrunāti Eiropas Savienības, Latvijas un pasaules kontekstā. 

Visbeidzot Vasaras skolas dalībniekiem būs iespēja piedalīties praktiskā nodarbībā EST judikatūras meklēšanā izmantojot EST mājaslapā pieejamos resursus.

Pasniedzējs – Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis. Īpašu lekciju par preču zīmēm lasīs P.Zilgalvja biroja Juridiskais sekretārs Māris Kurečko

Lūgums skatīt sekojošus materiālus tiesneša P.Zilgalvja lekcijām:

P.Zilgalvis, "The Regulation of Research on the New Biomedical Technologies: Standard Setting in Europe and its Baltic Region," Bioethics and Human Rights, Volume 2 (2002).

P.Zilgalvis, "The Need for an Innovation Principle in Regulatory Impact Assessment: The Case of Finance and Innovation in Europe," Policy and Internet.

P.Zilgalvis, "The Law and political economy of decentralised digital ecosystems (Chapter 11)," Disintermediation Economics (2021).

Arnaud Folliard-Monguiral and David Rogers, "Round-up of European Union trade marks 2021"Journal of Intellectual Property Law & Practice, 2022, Vol. 17, No. 3.

Lūgums skatīt sekojošus materiālus M.Kurečko lekcijai:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi.

Noslēgums

Noslēguma dienā dalībniekiem būs iespēja risināt kāzusu izvēlētaja komponentē:

1. Starptautisko tiesību komponente:

Vai un cik lielā apmērā Latvijai ir tiesības pārskatīt savas līgumattiecības ar Krievijas Federāciju (KF), balstoties uz faktu, ka KF ir uzsākusi karu Ukrainā? Kuras starptautisko tiesību normas un principi nosaka Latvijas lēmumu tiesisko pamatu un to īstenošanas soļus?

2. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras komponente:

Vārda brīvības robežas: vai notiesāšana ar nosacītu cietumsodu par teroraktu slavināšanu īsi pēc 2015.gada teroraktiem Parīzē atbilst Eiropas Cilvektiesību konvencijas 10.pantam?

3. Eiropas Savienības institūciju saspēle likumdošanas un ārējo attiecību jomā:

Kompetenču kopsavilkums: Ko var un ko nevar lemt ES...

4. ES tiesību komponente:

Sprieduma atzīšana un izpilde civillietās. Jēdziena spriedums izpratne Regulas 1215/2012 kontekstā. Trešā valstī pieņemta sprieduma izpildes iespējas Eiropas Savienībā. Sacīkstes principa loma.

5. ES Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra:

Praktiskā uzdevuma mērķis ir izzināt mijiedarbību starp LESD 263. un 267.pantiem.
 

Kalendārs

1.augustsDr.Ineta Ziemele, Dr. Maciej Szpunar
2.augustsDr.Mārtiņš Mits, Daina Celma, LL.M
3.augustsDr. Ilze Rūse, Jānis Mažeiks, E.MA
4.augustsDr. Ineta Ziemele, Kristīne Zubkāne, LL.M
5.augustsLaila Medina
8.augustsInga Reine
9.augustsPēteris Zilgalvis, Māris Kurečko, LL.M
10.augustsNoslēgums