Programmas

RJA Vasaras skola 2026

Kad:
2026. gada 27. jūlijs - 4. augusts
Kur:
RJA telpās Strēlnieku ielā 4k-2 un tiešsaistē
Valoda:
latviešu
Dalībnieki:
tiesneši, ierēdņi, valsts administrācijas darbinieki, advokāti, juristi, pasniedzēji, sociālo zinātņu studenti
Pieteikšanās:
līdz 21. jūlijam
Dalība:
250 EUR (agrās pieteikšanās atlaide līdz 31. maijam)
Dalība:
300 EUR (pēc 1. jūnija)
Kredītpunkti
2 ECTS

Vasaras skolas apraksts

Vasaras skolas apraksts

2021.gadā Rīgas Juridiskā augstskola profesores, Eiropas Savienības Tiesas tiesneses Inetas Ziemeles, PhD, vadībā kopā ar Eiropas tiesnešiem un EST Ģenerāladvokāti, kā arī citiem Eiropas lietu un starptautisko tiesību ekspertiem no Latvijas aizsāka Vasaras skolas tradīciju ar mērķi analizēt un nostiprināt gan starptautisko tiesību, gan Eiropas tiesību izpratni Latvijas juristu saimē, apzinoties, ka Latvija ir daļa no globālajiem procesiem un Latvijas tiesību sistēma ir integrēta ES tiesībās, un ir cieši saaugusi ar starptautiskajām tiesībām. Kopš 2022.gada apdraudējums pasaules mieram un starptautiski tiesiskai kārtībai diemžēl ir tikai pieaudzis. Krievijas militārai agresijai ir nākušas klāt karadarbības Tuvajos Austrumos. Apdraudējumu raksturs ir dažāds un ir pieaudzis arī iekšējs apdraudējums pašām demokrātiskajām iekārtām. Būtu naivi nesaukt esošo situāciju pasaulē par bīstamu un neprognozējamu. Tādēļ centrālā tēma šajā 6. Vasaras skolā ir jautājums: Kāda ir Eiropas loma situācijā, kad arvien biežāk tiek piesaukts III. Pasaules karš un kādi ir Eiropai pieejamie līdzekļi un mehānismi, lai nosargātu to sabiedrības modeli, kuram vēsturiski ir piešķirts jēdziens “Rietumu pasaule”.


Šīs tēmas ietvaros Vasaras skolas dalībnieki tiks rosināti domāt par šādiem un citiem saistītiem jautājumiem:

• Vai Rietumu pasaule ir vienota tajā, kā būtu jāatbild autokrātiju uzbrukumiem?
• Vai redzam starptautisko tiesību sašaurināšanos un ko tas nozīmē praksē?
• Vai Eiropas Savienība un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vienotas savās atbildēs uz fundamentāliem starptautisko tiesību pārkāpumiem?
• Kas nosaka vai veido šo iespējamo vienotību?
• Kāda nozīme ir tam, ka turpinām darbināt un piemērot Eiropas Savienības tiesības tā, it kā visapkārt Eiropas Savienībai nebūtu karš?
• Kādiem īstermiņa un ilgtermiņa izaicinājumiem būtu jāsagatavojas ES un kādi mehānismi ir pieejami šo mērķu sasniegšanai? Kādas ir šo mehānismu robežas?
• Vai būtu nepieciešami grozījumi konstitucionālajos ES līgumos?
• Vai ir pienācis laiks divu ātrumu Savienībai drošības un ārpolitikas jomās?

Starptautisko tiesību komponente (27.jūlijs, klātiene)

ANO Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas darba kārtības un pieņemtās rezolūcijas attiecas gan uz Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā, gan Izraēlas militārām darbībām Palestīnas okupētajās teritorijās, ASV intervenci Venecuēlā un Izraēlas un ASV militāro uzbrukumu Irānai. Šajā nodarbībā analizēsim, ko minētās ANO institūcijas ir kompetentas darīt saistībā ar šiem konfliktiem, kādas ir to iespēju robežas, kādi ir pamatojumi valstīm, kas lemj piemērot spēku pret otru valstu, vai šiem lēmumiem ir jelkāds pamatojums starptautiskajās tiesībās, vai arī tie ir vienīgi politikas un spēka diktēti konflikti. Noslēgumā runāsim par to, vai ANO vēl arvien ir nepieciešama un vai tai ir nākotne, vai arī ir jāveido jauna pasaules valstu sadarbības forma. Šīs tēmas ietvaros dalībniekiem būs iespēja izprast ANO dažādo dokumentu (rezolūcijas, deklarācijas, u.c.) juridisko raksturu, kas ir noderīgi arī tiesu praksei.


Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:
 
Ukraina
ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par Ukrainu:

A/RES/68/262
A/RES/ES-11/1
A/RES/ES-11/2
A/RES/ES-11/3
A/RES/ES-11/4
A/RES/ES-11/5
A/RES/ES-11/6

ANO Drošības padomes rezolūcijas un dokumenti par Ukrainu:

S/RES/2623 (2022)
Resolution 2774 (2025)
 
Palestīna
ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par Palestīnu:

A/RES/80/195
A/RES/80/158
A/RES/80/116
A/RES/80/80
A/RES/80/77
A/RES/80/81
A/RES/80/79
A/RES/80/78
A/RES/80/72
A/RES/80/1
A/RES/ES-10/27

ANO Drošības padomes rezolūcijas un dokumenti par Palestīnas jautājumu:

S/RES/2817 (2026)
S/RES/2803 (2025)
 
Venecuēla
ANO Drošības padomes rezolūcijas un dokumenti par Venecuēlu:

S/2019/186

ANO Ģenerālās asamblejas Cilvēktiesību padomes rezolūcija:

A/HRC/RES/57/36
 
Irāna
ANO Drošības padomes rezolūcijas un dokumenti par Irānu:

S/RES/2817 (2026)
S/2020/797
S/RES/2231 (2015)
S/RES/2224 (2015)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas komponente (28.jūlijs, hibrīdformāts)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas komponentes ietvaros tiesneši Mikola Gnatovskis un Dr. iur. Artūrs Kučs un tiesas vecākais jurists Dr. iur. Mārtiņš Birģelis piedāvās vasaras skolas dalībniekiem sarunu par būtiskiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas principiem, pamatojoties uz šī gada tēmai aktuāliem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Tiesnesis Mikola Gnatovskis sniegs savu komentāru par problēmjautājumiem tiesas Lielās palātas spriedumā Ukraina un Nīderlande pret Krieviju. Tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs pievērsīsies tiesas spriedumu vārda brīvības un vēlēšanu tiesību analīzei, raksturojot kā ģeopolitiskā situācija un dezinformācijas radītie izaicinājumi ietekmē tiesību tvērumu, dažādu interešu līdzsvarošanu un valsts pienākumus konvencijā ietverto tiesību aizsardzībā. Savukārt Dr. iur. Mārtiņš Birģelis savā lekcijā sniegs gan teorētisku ietvaru, gan praktiskus orientierus apcietinājuma pamatojuma izvērtēšanai, pamatojoties uz ECT praksi. Lektors ilustrēs raksturīgākos trūkumus apcietinājuma lēmumos, gan piedāvās ieteikumus, kā izvērtēt apcietinājuma atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. 

Dr. iur. Artūra Kuča lekcija fokusēsies uz vārda brīvības, pulcēšanās un vēlēšanu tiesībām: ģeopolitiskā konteksta un dezinformācijas ietekmi uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas aizsardzības tvērumu un valsts pienākumiem.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Borzykh v. Ukraine, pieteikuma nr. 11575/24, ECT lēmums par nepieņemamību, 12.12.2024. Pieejams šeit.
 
Rodina and Borisova v. Latvia, pieteikumu nr. 2623/16 un 2299/16, ECT spriedums, 10.07.2025. Pieejams šeit.

Bradshaw and Others v. the United Kingdom, pieteikuma nr. 15653/22, ECT spriedums, 22.07.2025. Pieejams šeit.

Pentney, K., Shattock, E., "Disinformation and Democracy on the Docket: Reformulating the Approach to Electoral Disinformation under the ECHR", Oxford Journal of Legal Studies, 2025. Pieejams šeit.

Soneca, V., "Rodina and Borisova v. Latvia and the Principle of Self-Defending Democracy", Verfassungsblog, 2025. Pieejams šeit.


Mikola Gnatovska, PhD, lekcija norisināsies angļu valodā.

This lecture examines the Grand Chamber judgment of the European Court of Human Rights in Ukraine and the Netherlands v. Russia as one of the most important inter-State judgments in the history of the Convention system. Rather than treating the judgment only as a catalogue of violations committed during Russia’s war against Ukraine, the lecture will approach it as a major statement on the role of the European Convention on Human Rights in situations of international armed conflict, occupation, proxy warfare and large-scale atrocity.
The lecture will focus on five themes. First, it will explain the factual and procedural background of the case, including the joining of Ukraine’s inter-State applications with the application brought by the Netherlands concerning the downing of flight MH17. Secondly, it will consider the Court’s approach to jurisdiction under Article 1 of the Convention, including effective control over territory, authority and control over individuals, and the Court’s treatment of kinetic military attacks. Thirdly, it will analyse the judgment’s contribution to the law of State responsibility, especially the attribution to Russia of conduct by separatist armed groups and occupying administrations. Fourthly, it will discuss the Court’s method for establishing administrative practices and dealing with evidence in conditions of occupation, armed conflict and lack of cooperation by the respondent State. Finally, it will consider the relationship between the Convention and international humanitarian law, arguing that the judgment is best understood as an exercise in systemic integration: IHL informs the interpretation of Convention rights in wartime, but does not displace the Convention.
The lecture will conclude by reflecting on the significance and limits of the judgment. It is a landmark of accountability, a legal record of mass violations, and an affirmation that the Convention remains applicable in war. At the same time, it leaves open difficult questions concerning execution, just satisfaction, future individual applications, the interaction between human rights law and the jus ad bellum, and the broader architecture of reparations and accountability for Russia’s aggression against Ukraine.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

European Court of Human Rights, Ukraine and the Netherlands v. Russia [GC], nos. 8019/16, 43800/14, 28525/20 and 11055/22, judgment of 9 July 2025. Pieejams šeit.

Students should read at least the sections on: factual background; jurisdiction; attribution; administrative practices; Article 2 and MH17; the relationship between the Convention and international humanitarian law; and the operative provisions.

European Court of Human Rights, Ukraine and the Netherlands v. Russia (dec.) [GC], nos. 8019/16, 43800/14 and 28525/20, decision of 30 November 2022. Pieejams šeit.

Especially important for the admissibility-stage findings on jurisdiction over separatist-held territories and the evidentiary framework.

European Court of Human Rights, Ukraine v. Russia (re Crimea) [GC], nos. 20958/14 and 38334/18, judgment of 25 June 2024. Pieejams šeit.

Important for understanding the Court’s approach to occupation, effective control, administrative practices and the “lawfulness” of measures based on the wholesale replacement of Ukrainian law by Russian law in Crimea.

European Court of Human Rights, Ukraine v. Russia (re Crimea) (dec.) [GC], nos. 20958/14 and 38334/18, decision of 16 December 2020. Pieejams šeit.

Useful for the Court’s finding that Russia exercised effective control over Crimea from 27 February 2014.

European Court of Human Rights, Georgia v. Russia (II) [GC], no. 38263/08, judgment of 21 January 2021. Pieejams šeit.

Essential background on the “active phase of hostilities” and “context of chaos” debate, against which Ukraine and the Netherlands v. Russia should be read.

European Court of Human Rights, Hassan v. the United Kingdom [GC], no. 29750/09, judgment of 16 September 2014. Pieejams šeit.

A key judgment on harmonious interpretation of the Convention with international humanitarian law.

European Court of Human Rights, Al-Skeini and Others v. the United Kingdom [GC], no. 55721/07, judgment of 7 July 2011. Pieejams šeit.

The leading modern authority on extraterritorial jurisdiction under Article 1.

European Court of Human Rights, Catan and Others v. Moldova and Russia [GC], nos. 43370/04, 8252/05 and 18454/06, judgment of 19 October 2012. Pieejams šeit.

Important for effective control, separatist entities and responsibility for conduct in territories outside the territorial State’s control.

International Law Commission, Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, 2001, especially Articles 4, 8, 16 and the accompanying commentaries. Pieejams šeit.

Particularly relevant to the Court’s reasoning on attribution and de facto organs.

Vienna Convention on the Law of Treaties, 1969, Article 31 § 3(c). Pieejams šeit.

The textual basis for systemic integration and harmonious interpretation with other relevant rules of international law.

Recommended academic and practitioner commentary:
 
Marko Milanovic, “The European Court’s Merits Judgment in Ukraine and the Netherlands v. Russia: As Good as It Gets (Almost)”, EJIL: Talk!, 10 July 2025. Pieejams šeit.
A useful early assessment of the judgment’s strengths and unresolved questions.

Isabelle Risini, “Beyond the Fog of War: On the ECtHR’s Ukraine, The Netherlands v. Russia Judgment on the Merits”, Verfassungsblog, 12 July 2025. Pieejams šeit.
Particularly helpful on the judgment’s importance for the relationship between the Convention and IHL.

Strasbourg Observers, “The Judgment in Ukraine and the Netherlands v. Russia: A ‘Nicaragua Moment’ for the ECtHR?”, 23 July 2025. Pieejams šeit.
Useful for discussion of jurisdiction, systemic significance and the judgment’s place in the broader history of international adjudication.

Giorgi Nakashidze, “Not Afraid of International Humanitarian Law Anymore: The European Court of Human Rights after Ukraine and the Netherlands v. Russia”, Strasbourg Observers, 9 September 2025. Pieejams šeit.
Recommended for the IHL part of the lecture.

ECtHR, Guide on Article 1 of the European Convention on Human Rights: Obligation to respect human rights – Concepts of “jurisdiction” and imputability. Pieejams šeit.
Useful as a student reference tool, but should be read critically and alongside the primary judgments.


Dr. iur.​​​​​​​ Mārtiņš Birģelis lekcijā aplūkos ECT atziņas par apcietinājuma pamatojumu.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:


Bluks Savickis v. Latvia, no. 44570/19, 13 June 2024. Pieejams šeit.

Merabishvili v. Georgia [GC], no. 72508/13,  28 November 2017. Pieejams šeit.

Buzadji v. the Republic of Moldova [GC], no. 23755/07, 5 July 2016. Pieejams šeit.

Idalov v. Russia [GC], no. 5826/03, 22 May 2012. Pieejams šeit.  

Kā arī tiesu prakses apkopojums par ECK 5. pantu. Pieejams šeit.
 

Eiropas Savienības institūciju politikas komponente (29.jūlijs, hibrīdformāts)

Šajā vasaras kursa sadaļā pievērsīsimies ES institūciju kompetencēm un lēmumu pieņemšanai ārējo attiecību jomā, meklējot atbildi uz jautājumu – cik efektīva ir ES ārpolitika un kādas izmaiņas ES līgumu ietvaros iezīmējas praktiskajā lēmumu pieņemšanā pēdējā gada laikā, lai rastu atbildi uz globālajiem procesiem. Iztirzāsim līgumos iestrādāto ārējās pārstāvības sadalījumu starp Eiropadomes priekšsēdētāju, Eiropas Komisijas prezidenti, Eiropas Ārējo attiecību un drošības politikas pārstāvi, ES Padomes prezidentūru. Kopīgā diskusijā ar ārējo viesi ĀM vēstnieku Mārtiņu Kreitusu apspriedīsim jautājumu, vai ir pienācis laiks divu ātrumu Eiropai un kā risināt vienotības dilemmu dažādu nacionālo interešu gadījumā ES Padomes lēmumos ar vienbalsību (veto iespēju). Vērtēsim Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta lomu ES ārējo attiecību praktiskā īstenošanā. Noslēgumā ieskatīsimies Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanā - kas jāņem vērā, lai pilnvērtīgi īstenotu Latvijas kā ES dalībvalsts pienākumu un iespēju (reizi 14 gados).

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Eiropas Savienības institūciju saspēle likumdošanas un ārējo attiecību jomā.
 
ES integrācijas konteksts, lai izprastu pārnacionālo institūciju būtību un ES kompetences.
Pamatlīgumi pieejami šeit.
Lisabonas līgums pieejams šeit.
EUR-Lex datu bāze pieejama šeit.
ES institucionālā arhitektūra. Pieejama šeit.
Eiropas Komisijas funkcijas un loma lēmumu pieņemšanā pieejams šeit.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Komisijas leģislatīvais cikls un prioritātes 2019-2024. Pieejams šeit.
Eiropadome. Pieejams šeit.
ES Padome, tās konfigurācijas. Pieejams šeit.
Eiropas Parlaments, leģislatīvās funkcijas. Pieejams šeit.
ES iesaiste ārpolitikā un drošības politikā. Ārējais darbības dienests (EĀDD). Pieejams šeit.
 

Eiropas Savienības Tiesas komponente I (30.jūlijs, hibrīdformāts)

Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada beigās un 2026.gada sākumā ir pasludinājusi vairākus konstitucionāli nozīmīgus nolēmumus. Vienam no tiem varētu pat piedēvēt jauna konstitucionālā momenta kvalifikāciju Eiropas Savienības kā vienotas (konstitucionālas) tiesību sistēmas attīstībā. Tādēļ šajā Vasaras skolā tiks analizēti nolēmumi, kuros EST ir interpretējusi LES 2.pantu un konkretizējusi tā tiesiskās sekas. Ja kopējo vērtību konkretizācijas process turpinās, bet dalībvalstis nav vienotas attiecībā uz atsevišķu vērtību izpratni, kādas tam varētu būt sekas gan no iekšējās, gan ārējās drošības perspektīvām. Vasaras skolā šajā dienā kopā ar EST tiesnesi Inetu Ziemeli tiks analizēti, citstarp, šādi nolēmumi: C-448/23  (Komisija/Polija); C-769/22 (Komisija/Ungārija).

Turpinājumā jau ierasti sekos meistarklase, kuru vada EST tiesneses Ziemeles padomniece Kristīne Zubkāne un kurā notiks darbs ar praktiskiem jautājumiem par prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, aplūkojot Eiropas Savienības Tiesas interpretācijas metodes īstenošanu joprojām aktuālā jomā – personas datu apstrādes likumīgums interneta vidē. Šoreiz fokusā būs 2025. gada 2. decembra spriedums lietā C-492/23, Russmedia Digital un Inform Media Press, kurā tika vērtēts jautājums par to, vai Savienības tiesības uzliek pienākumu tiešsaistes tirdzniecības vietnes operatoram uzņemties atbildību par personas datiem, ko ietver tā platformā publicētie sludinājumi.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-448/23 (2025. gada 18. decembrī) Eiropas Komisija pret Polijas Republiku pieejams šeit.

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-492/23 (2025. gada 2. decembrī) X pret Russmedia Digital SRL un Inform Media Press SRL pieejams šeit.

Ģenerāladvokāta M. Špunara secinājumi lietā C-492/23 (2025. gada 6. februārī) X pret Russmedia Digital SRL un Inform Media Press SRL pieejami šeit.

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-769/22 (2026. gada 21. aprīlī) Eiropas Komisija pret Ungāriju pieejams šeit.
 

Eiropas Savienības Tiesas komponente II (31.jūlijs, hibrīdformāts)

Eiropas Savienības Tiesas komponentes otrās dienas ietvaros ģenerāladvokāte Laila Medina un  Dr. iur. Žaneta Mikosa piedāvās vasaras skolas dalībniekiem turpinājumu sarunai par EST interpretācijas metodēm un būtiskiem ES tiesību principiem caur šī gada tēmai aktuāliem ES Tiesas spriedumiem. Izmantojot piemēros balstītu EST interpretācijas metožu analīzi, šajā reizē tiks detalizēti analizēti vairāki Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās Tiesas spriedumi vārda brīvības jautājumu kontekstā. Vērtēsim kā Tiesas izlīdzsvaro dažādas intereses, kā šo pamattiesību aizsardzības tvērumu ietekmē ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti, reaģējot uz Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā, kā arī ieskatīsimies Tiesu praksē, kas veidojusies dezinformācijas un digitālo rīku izmantošanas rezultātā.

Šajā lekcijā tiek aplūkoti izaicinājumi līdzsvarot tiesības uz vārda un mēdīju brīvību dažādu izaicinājumu un apdraudējumu situācijā, tostarp, intensīvas dezinformācijas un blakus esoša kara apstākļos. Diskutējamie piemēri būs saistīti ar (i) vārda brīvības, dezinformācijas un mēdiju ierobežošanas izaicinājumiem demokrātiskā sistēmā (ii) informācijas izplatītāji  ierobežojošo pasākumu kontekstā, kas pieņemti pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu. Lekcijā tiks arī aplūkoti atlasīti ES tiesību teorētiskie aspekti, kuri vijas cauri apskatītajām ES Tiesu lietām, ļaujot labāk izprast tos caur “teorija praksē” pieeju. Lekcijā tiks izcelti arī ES tiesību interpretācijas piemēri, tostarp attiecīgo avotu identificēšana un interpretācijas metožu specifika ES tiesību kontekstā.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:
 
Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-633/22 (2024. gada 4. oktobrī) Real Madrid Club de Fútbol un AE pret EE un Société Éditrice du Monde SA pieejams šeit.

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-622/17 (2019. gada 4. jūlijā) Baltic Media Alliance Ltd pret Lietuvos radijo ir televizijos komisija pieejams šeit.

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums apvienotajās lietās C-696/23 P, C-704/23 P, C-711/23 P, C-35/24 P un C-111/24 P (2026. gada 26. martā) Dmitrijs Pumpjanskis un citi pret Eiropas Savienības Padomi pieejams šeit.

Ģenerāladvokātes Lailas Medinas secinājumi lietā C-704/23 P (2025. gada 5. jūnijā) Khudaverdyan pret Eiropas Savienības Padomi pieejami šeit.

Vispārējā tiesa. Spriedums lietā T-125/22 (2022. gada 27. jūlijā) RT France pret Eiropas Savienības Padomi pieejams šeit.

Vērts ieskatīties arī: Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 (spriedums pasludināts 2026. gada 30. martā), kurā ST atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu, kas noteica obligātu sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Spriedums pieejams šeit.
 

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas komponente (3.augusts, hibrīdformāts)

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas komponentes ietvaros, saistot to ar šīs vasaras skolas centrālo tematu, vispirms pievērsīsimies ES instrumentiem un lēmumu pieņemšanas mehānismiem globālo krīžu situācijās. Par diskusijas atsperes punktu kļūs iepriekš notikušās finanšu, migrācijas, veselības, enerģētikas, kā arī kopējās ārējās un drošības politikas krīzes. Šajos gadījumos esam pieredzējuši gan koordinētu rīcību ES līmenī, gan dalībvalstu individuāli veiktos nacionālos pasākumus krīžu kontrolei un pārvarēšanai.

Mēs analizēsim šo pasākumu radītos juridiskos izaicinājumus, vērtējot tos ES līgumos noteiktā kompetenču sadalījuma un lēmumu pieņemšanas procesu kontekstā. Īpaša uzmanība tiks veltīta ES un nacionālo tiesu lomai minēto mehānismu tiesiskuma nodrošināšanā. Tāpat vērtēsim nākotnes perspektīvas: vai un cik lielā mērā iepriekšējā pieredze palīdz risināt jaunas, daudzdimensionālas krīzes.

Tā nav tikai teorētiska iespējamība – Krievijas agresijas karš pret Ukrainu turpinās, un to papildina karadarbība Tuvajos Austrumos. Šiem konfliktiem ir potenciāls izraisīt ne vien globālu enerģētikas un drošības krīzi, bet arī radīt domino efektu: vispārēju ekonomikas un inflācijas krīzi, traucējumus tirdzniecības un piegāžu ķēdēs, kā arī no tiem izrietošu pārtikas krīzi. Šie procesi rada nopietnus politiskus un juridiskus izaicinājumus jau šodien un, visticamāk, saglabās aktualitāti arī 2028. gadā, kad Latvija kļūs par ES Padomes prezidējošo valsti. Diskusiju vadīs Inga Reine, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese.

Dienas turpinājumā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis, JD, sniegs ieskatu Eiropas Savienības tiesu praksē klimata un enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot Virspalātas spriedumam un citiem spriedumiem par atjaunīgas enerģijas, kodolenerģijas un dabasgāzes iekļaušanu taksonomijas regulā.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša Pētera Zilgalvja raksts žurnālam Jurista Vārds “Taksonomijas regulējuma pārbaude Vispārējā tiesā” pieejams šeit.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 pieejama šeit.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1214 (2022. gada 9. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2021/2139 attiecībā uz saimnieciskajām darbībām noteiktās enerģētikas nozarēs un Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 attiecībā uz īpašām informācijas atklāšanas prasībām par šīm saimnieciskajām darbībām pieejama šeit.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei pieejama šeit.

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem pieejama šeit.
 

Noslēguma diena - kāzusu risināšana izvēlētajā komponentē (4. augusts, klātiene).

Vasaras skola noslēdzas 4.augustā ar darbu grupās un kāzusu risināšanu, kā arī grupu darba prezentācijām un diplomu saņemšanu.

Noslēguma dienā dalībniekiem būs iespēja risināt kāzusu izvēlētajā komponentē:
 
 
1.   Starptautisko tiesību komponente;
 
2.   Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras komponente;
 
3.   Eiropas Savienības institūciju saspēle likumdošanas un ārējo attiecību jomā;
 
4.   ES tiesību komponente;
 
5.   ES Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra.
 

Vasaras skolas īpašais viesis

RJA 6. Vasaras skolas īpašais viesis būs Londonas Universitātes koledžas Starptautisko publisko tiesibu profesors un ANO Starptautisko tiesību komisijas loceklis  Prof. Mārtiņš Paparinskis. Vasaras skolas pirmajā dienā M. Paparinskis uzrunās Vasaras skolas dalībniekus par tēmu "ANO Starptautisko tiesību komisija pārmaiņu laikos", kurā tiks aplūkots:

•    Kas ir ANO Starptautisko tiesību komisija un kāda ir tās loma starptautisko tiesību attīstībā;
•    Kādas pārmaiņas un izaicinājumi raksturo Komisijas darbu mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā;
•    Latvijas pārstāvniecība Komisijā un tās nozīme starptautiskajā tiesību telpā.

Pēc uzrunas būs laiks jautājumiem un atbildēm. Uzruna notiks attālināti no Ženēvas.

Mārtiņš Paparinskis ir Londonas Universitātes koledžas (UCL) Juridiskās fakultātes Starptautisko publisko tiesību profesors. Juridisko izglītību viņš ieguvis Latvijas Universitātē, bet turpinājis studijas Oksfordas Universitātē, kur ieguvis maģistra un doktora grādus (D.Phil.). Pirms pievienošanās UCL M. Paparinskis bijis Junior Research Fellow Merton College, Oksfordā, un Hauser Research Scholar Ņujorkas Universitātē.

Mārtiņš Paparinskis ir ANO Starptautisko tiesību komisijas loceklis un Īpašais referents jautājumā par kompensācijām par starptautiski prettiesiskām darbībām. Komisijā viņš iepriekš pildījis Redakcijas komitejas priekšsēdētāja (2023), Pirmā viceprezidenta (2024) un Prezidenta (2025) pienākumus, kā arī 2025. gadā kļuvis par Starptautisko tiesību institūta asociēto locekli. Paralēli akadēmiskajam darbam viņš ir loceklis Pastāvīgajā šķīrējtiesā, ICSID šķīrējtiesātāju un samierinātāju sarakstos, kā arī uzstājies Starptautiskajā Tiesā un Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā.

M. Paparinskis ir arī Latvijas Ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību ekspertu padomes loceklis (kopš 2012. gada) un Viesprofesors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
 

Kalendārs

27. jūlijsProf. Ineta Ziemele, Mārtiņš Paparinskis, D.Phil (Oxon) (klātiene)
28. jūlijsMikola Gnatovskis, PhD, Dr. iur. Artūrs Kučs, Dr. iur. Mārtiņš Birģelis (hibrīdformāts)
29. jūlijsDr. Ilze Rūse, Mārtiņš Kreitus (hibrīdformāts)
30. jūlijsProf. Ineta Ziemele, PhD, Kristīne Zubkāne (hibrīdformāts)
31. jūlijsLaila Medina, Žaneta Mikosa, PhD (hibrīdformāts)
3. augustsInga Reine, Pēteris Zilgalvis, JD (hibrīdformāts)
4. augustsKāzusu risināšana, grupu darba prezentācijas un noslēguma diskusija (klātiene)