2021.gadā Rīgas Juridiskā augstskola profesores Inetas Ziemeles vadībā kopā ar Eiropas tiesnešiem un EST Ģenerāladvokāti, kā arī citiem Eiropas lietu un starptautisko tiesību ekspertiem no Latvijas aizsāka Vasaras skolas tradīciju ar mērķi analizēt un nostiprināt gan starptautisko tiesību, gan Eiropas tiesību izpratni Latvijas juristu saimē, apzinoties, ka Latvija ir daļa no globālajiem procesiem un Latvijas tiesību sistēma ir integrēta ES tiesībās, un ir cieši saaugusi ar starptautiskajām tiesībām. Kopš 2022.gada apdraudējums pasaules mieram un starptautiski tiesiskai kārtībai diemžēl ir tikai pieaudzis. Krievijas militārai agresijai ir nākušas klāt karadarbības Tuvajos Austrumos. Apdraudējumu raksturs ir dažāds un ir pieaudzis arī iekšējs apdraudējums pašām demokrātiskajām iekārtām. Būtu naivi nesaukt esošo situāciju pasaulē par bīstamu un neprognozējamu. Tādēļ centrālā tēma šajā 6. Vasaras skolā ir jautājums: Kāda ir Eiropas loma situācijā, kad arvien biežāk tiek piesaukts III. Pasaules karš un kādi ir Eiropai pieejamie līdzekļi un mehānismi, lai nosargātu to sabiedrības modeli, kuram vēsturiski ir piešķirts jēdziens “Rietumu pasaule”.


Šīs tēmas ietvaros Vasaras skolas dalībnieki tiks rosināti domāt par šādiem un citiem saistītiem jautājumiem:

• Vai Rietumu pasaule ir vienota tajā, kā būtu jāatbild autokrātiju uzbrukumiem?
• Vai redzam starptautisko tiesību sašaurināšanos un ko tas nozīmē praksē?
• Vai Eiropas Savienība un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vienotas savās atbildēs uz fundamentāliem starptautisko tiesību pārkāpumiem?
• Kas nosaka vai veido šo iespējamo vienotību?
• Kāda nozīme ir tam, ka turpinām darbināt un piemērot Eiropas Savienības tiesības tā, it kā visapkārt Eiropas Savienībai nebūtu karš?
• Kādiem īstermiņa un ilgtermiņa izaicinājumiem būtu jāsagatavojas ES un kādi mehānismi ir pieejami šo mērķu sasniegšanai? Kādas ir šo mehānismu robežas?
• Vai būtu nepieciešami grozījumi konstitucionālajos ES līgumos?
• Vai ir pienācis laiks divu ātrumu Savienībai drošības un ārpolitikas jomās?

ANO Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas darba kārtības un pieņemtās rezolūcijas attiecas gan uz Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā, gan Izraēlas militārām darbībām Palestīnas okupētajās teritorijās, ASV intervenci Venecuēlā un Izraēlas un ASV militāro uzbrukumu Irānai. Šajā nodarbībā analizēsim, ko minētās ANO institūcijas ir kompetentas darīt saistībā ar šiem konfliktiem, kādas ir to iespēju robežas, kādi ir pamatojumi valstīm, kas lemj piemērot spēku pret otru valstu, vai šiem lēmumiem ir jelkāds pamatojums starptautiskajās tiesībās, vai arī tie ir vienīgi politikas un spēka diktēti konflikti. Noslēgumā runāsim par to, vai ANO vēl arvien ir nepieciešama un vai tai ir nākotne, vai arī ir jāveido jauna pasaules valstu sadarbības forma. Šīs tēmas ietvaros dalībniekiem būs iespēja izprast ANO dažādo dokumentu (rezolūcijas, deklarācijas, u.c.) juridisko raksturu, kas ir noderīgi arī tiesu praksei.
 

Eiropas Cilvēktiesību tiesas komponentes ietvaros tiesneši Mikola Gnatovskis un Artūrs Kučs un tiesas vecākais jurists Dr. iur. Mārtiņš Birģelis piedāvās vasaras skolas dalībniekiem sarunu par būtiskiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas principiem, pamatojoties uz šī gada tēmai aktuāliem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem. Tiesnesis Mikola Gnatovskis sniegs savu komentāru par problēmjautājumiem tiesas Lielās palātas spriedumā Ukraina un Nīderlande pret Krieviju. Tiesnesis Artūrs Kučs pievērsīsies tiesas spriedumu vārda brīvības un vēlēšanu tiesību analīzei, raksturojot kā ģeopolitiskā situācija un dezinformācijas radītie izaicinājumi ietekmē tiesību tvērumu, dažādu interešu līdzsvarošanu un valsts pienākumus konvencijā ietverto tiesību aizsardzībā. Savukārt Mārtiņš Birģelis savā lekcijā sniegs gan teorētisku ietvaru, gan praktiskus orientierus apcietinājuma pamatojuma izvērtēšanai, pamatojoties uz ECT praksi. Lektors ilustrēs raksturīgākos trūkumus apcietinājuma lēmumos, gan piedāvās ieteikumus, kā izvērtēt apcietinājuma atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. 

Šajā vasaras kursa sadaļā pievērsīsimies ES institūciju kompetencēm un lēmumu pieņemšanai ārējo attiecību jomā, meklējot atbildi uz jautājumu – cik efektīva ir ES ārpolitika un kādas izmaiņas ES līgumu ietvaros iezīmējas praktiskajā lēmumu pieņemšanā pēdējā gada laikā, lai rastu atbildi uz globālajiem procesiem. Iztirzāsim līgumos iestrādāto ārējās pārstāvības sadalījumu starp Eiropadomes priekšsēdētāju, Eiropas Komisijas prezidenti, Eiropas Ārējo attiecību un drošības politikas pārstāvi, ES Padomes prezidentūru. Kopīgā diskusijā ar ārējo viesi (TBC) apspriedīsim jautājumu, vai ir pienācis laiks divu ātrumu Eiropai un kā risināt vienotības dilemmu dažādu nacionālo interešu gadījumā ES Padomes lēmumos ar vienbalsību (veto iespēju). Vērtēsim Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta lomu ES ārējo attiecību praktiskā īstenošanā. Noslēgumā ieskatīsimies Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanā - kas jāņem vērā, lai pilnvērtīgi īstenotu Latvijas kā ES dalībvalsts pienākumu un iespēju (reizi 14 gados).

Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada beigās un 2026.gada sākumā ir pasludinājusi vairākus konstitucionāli nozīmīgus nolēmumus. Vienam no tiem varētu pat piedēvēt jauna konstitucionālā momenta kvalifikāciju Eiropas Savienības kā vienotas (konstitucionālas) tiesību sistēmas attīstībā. Tādēļ šajā Vasaras skolā tiks analizēti nolēmumi, kuros EST ir interpretējusi LES 2.pantu un konkretizējusi tā tiesiskās sekas. Ja kopējo vērtību konkretizācijas process turpinās, bet dalībvalstis nav vienotas attiecībā uz atsevišķu vērtību izpratni, kādas tam varētu būt sekas gan no iekšējās, gan ārējās drošības perspektīvām. Vasaras skolā šajā dienā kopā ar EST tiesnesi Inetu Ziemeli tiks analizēti, citstarp, šādi nolēmumi: C-448/23  (Komisija/Polija); C-769/22 (Komisija/Ungārija).

Turpinājumā jau ierasti sekos meistarklase, kuru vada EST tiesneses Ziemeles padomniece Kristīne Zubkāne un kurā notiks darbs ar praktiskiem jautājumiem par prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, aplūkojot Eiropas Savienības Tiesas interpretācijas metodes īstenošanu joprojām aktuālā jomā – personas datu apstrādes likumīgums interneta vidē. Šoreiz fokusā būs 2025. gada 2. decembra spriedums lietā C-492/23, Russmedia Digital un Inform Media Press, kurā tika vērtēts jautājums par to, vai Savienības tiesības uzliek pienākumu tiešsaistes tirdzniecības vietnes operatoram uzņemties atbildību par personas datiem, ko ietver tā platformā publicētie sludinājumi.

Eiropas Savienības Tiesas komponentes otrās dienas ietvaros ģenerāladvokāte Laila Medina un  Dr. iur. Žaneta Mikosa piedāvās vasaras skolas dalībniekiem turpinājumu sarunai par EST interpretācijas metodēm un būtiskiem ES tiesību principiem caur šī gada tēmai aktuāliem ES Tiesas spriedumiem. Izmantojot piemēros balstītu EST interpretācijas metožu analīzi, šajā reizē tiks detalizēti analizēti vairāki Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās Tiesas spriedumi vārda brīvības jautājumu kontekstā. Vērtēsim kā Tiesas izlīdzsvaro dažādas intereses, kā šo pamattiesību aizsardzības tvērumu ietekmē ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti, reaģējot uz Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā, kā arī ieskatīsimies Tiesu praksē, kas veidojusies dezinformācijas un digitālo rīku izmantošanas rezultātā.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas komponentes ietvaros, saistot to ar šīs vasaras skolas centrālo tematu, vispirms pievērsīsimies ES instrumentiem un lēmumu pieņemšanas mehānismiem globālo krīžu situācijās. Par diskusijas atsperes punktu kļūs iepriekš notikušās finanšu, migrācijas, veselības, enerģētikas, kā arī kopējās ārējās un drošības politikas krīzes. Šajos gadījumos esam pieredzējuši gan koordinētu rīcību ES līmenī, gan dalībvalstu individuāli veiktos nacionālos pasākumus krīžu kontrolei un pārvarēšanai.

Mēs analizēsim šo pasākumu radītos juridiskos izaicinājumus, vērtējot tos ES līgumos noteiktā kompetenču sadalījuma un lēmumu pieņemšanas procesu kontekstā. Īpaša uzmanība tiks veltīta ES un nacionālo tiesu lomai minēto mehānismu tiesiskuma nodrošināšanā. Tāpat vērtēsim nākotnes perspektīvas: vai un cik lielā mērā iepriekšējā pieredze palīdz risināt jaunas, daudzdimensionālas krīzes.

Tā nav tikai teorētiska iespējamība – Krievijas agresijas karš pret Ukrainu turpinās, un to papildina karadarbība Tuvajos Austrumos. Šiem konfliktiem ir potenciāls izraisīt ne vien globālu enerģētikas un drošības krīzi, bet arī radīt domino efektu: vispārēju ekonomikas un inflācijas krīzi, traucējumus tirdzniecības un piegāžu ķēdēs, kā arī no tiem izrietošu pārtikas krīzi. Šie procesi rada nopietnus politiskus un juridiskus izaicinājumus jau šodien un, visticamāk, saglabās aktualitāti arī 2028. gadā, kad Latvija kļūs par ES Padomes prezidējošo valsti. Diskusiju vadīs Inga Reine, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese

Dienas turpinājumā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis sniegs ieskatu Eiropas Savienības tiesu praksē klimata un enerģētikas jomā, īpašu uzmanību pievēršot Virspalātas spriedumam un citiem spriedumiem par atjaunīgas enerģijas, kodolenerģijas un dabasgāzes iekļaušanu taksonomijas regulā.

Vasaras skola noslēdzas 4.augustā ar darbu grupās un kāzusu risināšanu, kā arī grupu darba prezentācijām un diplomu saņemšanu.