Kas notiek ar vēlēšanām, ja vēlēšanu dienā rodas nopietns apdraudējums? Vai demokrātiska valsts drīkst nonākt situācijā, kurā nav skaidrs, kam un kā rīkoties?
Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, žurnāls Jurista Vārds aicinājis valsts un administratīvo tiesību ekspertus diskutēt par tiesiskajiem mehānismiem demokrātisku vēlēšanu aizsardzībai un valsts gatavību rīkoties dažādu apdraudējumu gadījumā. Diskusijā savu redzējumu sniegusi arī Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese.
Prof. I. Ziemele uzsver, ka brīvas, vispārējas un aizklātas vēlēšanas nav tikai demokrātiska procedūra – tās ir viens no demokrātijas principa kodola elementiem. Tādēļ šādu vēlēšanu nodrošināšana ir obligāta minimālā prasība, lai valsti varētu uzskatīt par demokrātisku.
“Brīvu, vispārēju, aizklātu vēlēšanu nodrošināšana ir obligāta minimālā prasība, lai valsti varētu uzskatīt par demokrātisku,” norāda prof. I. Ziemele.
Latvijas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nevar izslēgt provokācijas vai citus neparedzētus apstākļus, kas varētu traucēt vēlēšanu norisi Satversmē noteiktajā laikā. Prof. I. Ziemele norāda, ka arī šādā situācijā valstij ir pienākums nodrošināt vēlēšanas, tiklīdz vairs netiek apdraudēta vēlētāju fiziskā drošība un paša vēlēšanu procesa integritāte.
Ārkārtējā situācijā būtiska būtu arī valsts konstitucionālo institūciju spēja koordinēti rīkoties. Prof. I. Ziemele kā praksē pārbaudītu piemēru min Covid-19 krīzi, kad konstitucionālo orgānu pārstāvji pulcējās uz konsultācijām pie Valsts prezidenta. Šādas rīcības pamatā ir valsts nepārtrauktības princips – valstij jāturpina funkcionēt, vienlaikus maksimāli aizsargājot iedzīvotāju tiesības un brīvības.
Prof. I. Ziemele pievērš uzmanību arī tiesu varas lomai. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ būtu nepieciešams lemt par citu vēlēšanu norises laiku, Satversmes tiesai varētu būt jāvērtē pieņemto risinājumu tiesiskums un atbilstība tiesību principiem. Šādā gadījumā būtu jādomā arī par paātrinātu tiesvedības procesu.
“Demokrātiskā valstī tiesiskā sistēma ir pilnīga un iekšēji saskaņota,” uzsver prof. I. Ziemele. Viņas ieskatā nedrīkst rasties situācija, kurā tiesiskā apjukuma dēļ pilsoņiem netiek nodrošinātas pamattiesības ievēlēt jaunu Saeimu.
Ar prof. I. Ziemeles pilno viedokli iespējams iepazīties žurnāla Jurista Vārds publikācijā “Kādi ir tiesiskie mehānismi demokrātisku vēlēšanu aizsardzībai: “Jurista Vārda” aptauja”.