19. septembra pēcpusdienā Rīgas Juridiskajā augstskolā viesojās profesors Rišards Pjotrovičs (Ryszard Piotrowicz) no Aberistvitas Universitātes Velsā, Apvienotajā Karalistē, lai sniegtu publisku lekciju ar nosaukumu “Mācības no kara zonām: starptautisko humanitāro tiesību neveiksme vai ierobežojumi?”
Savā uzrunā profesors Pjotrovičs sniedza kritisku starptautisko humanitāro tiesību izpēti, novērtējot to spēju aizsargāt konfliktu upurus, vienlaikus izceļot atkārtotus cilvēciskos trūkumus, kas vājina to piemērošanu.
Profesors Pjotrovičs aicināja auditoriju pārdomāt, kā tiesības darbojas ikdienas dzīvē, velkot paralēles starp šķietami nelieliem pārkāpumiem, piemēram, braukšanu tikai par vienu km/h virs atļautā ātruma, kas joprojām ir nelikumīga darbība, vai “tikai ūdenim” norādes ignorēšanu pie RGSL auditorijas ieejas, ienākot ar kafijas tasi, un daudz nopietnākiem pārkāpumiem, kas notiek bruņotu konfliktu laikā. Viņš uzsvēra, ka, lai gan starptautiskās tiesības nepārprotami aizliedz tādas darbības kā civiliedzīvotāju nogalināšana, seksuāla vardarbība un noziegumi pret bērniem, šādi pārkāpumi joprojām pastāv mūsdienu konfliktos, tostarp Gazā, Ukrainā un citur, raksta RJA 3.kursa bakalaura programmas Tiesības un diplomātija studente Eva Šlēziņa.
Izvēles nepakļauties likumam ir cilvēku izdarītās izvēles: “Starptautiskās humanitārās tiesības nav cietušas neveiksmi, starptautiskās tiesības nav cietušas neveiksmi, likums nav cietis neveiksmi,” viņš apgalvoja. “Mums nevajadzētu vainot likumu par cilvēku neveiksmēm; mums vajadzētu vainot cilvēkus par viņu nespēju ievērot likumu.”
Atsaucoties uz vēsturiskiem un mūsdienu piemēriem, tostarp zvērībām Bosnijā un Sjerraleonē, kā arī sniedzot piemēru par vācu okupāciju Normandijas salās Otrā pasaules kara laikā, profesors Pjotrovičs ilustrēja, kā krīzes periodi var pamudināt vienkāršus cilvēkus iesaistīties darbībās, ko viņi citādi nebūtu veikuši. Viņš norādīja, ka, lai gan starptautiskās humanitārās tiesības principā nodrošina pietiekamu aizsardzību cietušajiem, to efektivitāte ir atkarīga no cieņas, informētības un izpildes. Piemērs parādīja, ka vienas kopienas ietvaros reakcijas atšķīrās: daži sadarbojās ar okupantiem, citi pretojās, un daudzi palika pasīvi vērotāji, cerot izvairīties no sekām. Kā uzsvēra profesors Pjotrovičs, šādu rīcību nenosaka tautība, bet gan individuāla izvēle.
Lekcija noslēdzās ar domu: konflikti rada vidi, kurā atbildība mazinās, ļaujot indivīdiem, kuri miera laikā neizdarītu noziegumus, izmantot haosu un nesodāmību. “Mani fascinē tas, ka cilvēki, kuri miera laikā nebija noziedznieki, kara laikā kļūst par noziedzniekiem. Kāpēc viņi to dara? Varbūt tāpēc, ka tic, ka netiks sodīti.”
Lekcijā tika uzsvērta steidzamā nepieciešamība pēc stingrākas starptautisko humanitāro tiesību un atbildības mehānismu ievērošanas, vienlaikus atgādinot mums, ka tiesību spēks nav to neveiksmē, bet gan cilvēces izvēlē tās ievērot vai ignorēt.
Pirms lekcijas Prof. Pjotrovičs un NVO Sieviešu sadarbības tīkla priekšsēdētāja Inete Ielīte tikās ar Rīgas Juridiskās augstskolas rektores p.i. Dr. Ingu Kačevsku, lai apspriestu turpmākās sadarbības iespējas.
Rišards Pjotrovičs ir tiesību profesors Aberistvitas Universitātē Velsā kopš 1999. gada. Iepriekš viņš pasniedza starptautiskās tiesības Glāzgovas, Daremas un Tasmānijas Universitātēs, kur viņš bija Juridiskās fakultātes dekāns.
Profesors Pjotrovičs specializējas migrācijas tiesībās, cilvēku tirdzniecībā un starptautiskajās humanitārajās tiesībās un ir plaši publicējies šajās jomās. Viņš ir konsultējis starptautiskas organizācijas, sadarbojoties ar ICRC, UNHCR, ES, EDSO, IOM, ICMPD un Eiropas Padomi. No 2008. gada līdz 2015. gadam viņš divus termiņus bija Eiropas Komisijas ekspertu grupas cilvēku tirdzniecības jautājumos loceklis. No 2013. gada līdz 2012. gadam viņš bija Eiropas Padomes ekspertu grupas cilvēku tirdzniecības apkarošanai loceklis (viceprezidents, 2017.–2020. gads). No 2023. līdz 2024. gadam viņš bija padomnieks Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas Iekšlietu Izvēles komitejas izmeklēšanā par cilvēku tirdzniecību Apvienotajā Karalistē.
Lekcija tiek organizēta sadarbībā ar NVO “Sieviešu sadarbības tīkls” un Annas Lindes fondu.
Sieviešu sadarbības tīkls tika izveidots 2003. gadā, lai koordinētu sieviešu NVO darbību Latvijā, aizstāvētu politikas priekšlikumus un veicinātu cilvēktiesības un pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Annas Lindes fonds (ALF) tika izveidots 2005. gadā kā starpvaldību organizācija, kas apvieno pilsoniskās sabiedrības struktūras, institūcijas, valdības un pārmaiņu veicinātājus no visas Eiropas un Vidusjūras reģiona.