Dārgie viesi, dārgie studenti, dārgie kolēģi,
Man ir liels gods atklāt ikgadējo Cilvēktiesību konferenci, ko Rīgas Juridiskā augstskola rīko sadarbībā ar Latvijas Ārlietu Ministriju. Šogad šī konference norisinās ļoti savādā un grūtā brīdī mums visiem, jo pandēmija ir skārusi visas valstis Eiropā un ārpus tās. Tomēr konferences norise tiešsaistē nebūt nemazinās interesi par to un nebūs šķērslis ideju apmaiņai šodien. Tāpat arī Covid-19 krīze nav kavējusi Rīgas Juridisko augstskolu izpildīt savu pienākumu pret izglītojamajiem šajā sarežģītajā laikā, un mēs īstenojam savas aktivitātes, kuru centrā ir cilvēktiesības, ar entuziasmu un uzticību mūsu studentiem.
Kā jūs zināt, ikgadējās Cilvēktiesību konferences organizēšana ir kļuvusi par Rīgas Juridiskās augstskolas tradīciju, kas apliecina tās svarīgo lomu pamattiesību un brīvības kultūras stiprināšanā Baltijas reģionā un ārpus tā.
Šis ir īpašs brīdis, jo nesen tika atzīmēta 70.gadadiena, kopš 1950.gada 4.novembrī tika parakstīta Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un šis ir īstais brīdis, lai izvērtētu Eiropas Cilvēktiesību tiesas sasniegumus un īpašos izaicinājumus. Par to arī runāsim šodien konferences laikā kopā ar vairākiem ievērojamiem konferences dalībniekiem, tostarp Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēkiem, Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem un Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāju.
Jau vairākus gadus Rīgas Juridiskās augstskolas ikgadējā Cilvēktiesību konference Latvijas auditorijā vairo izpratni par jaunāko Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru ar īpašu, bet ne tikai, fokusu uz Latviju. Šodienas konferences dalībnieki klausītājiem sniegs plašu pārskatu par nozīmīgākajiem notikumiem cilvēktiesību aizsardzības jomā, nacionālajā, Eiropas un starptautiskajā līmenī, vienlaikus uzsverot to saistību ar Latviju.
Īpašs uzsvars šogad ir vērsts uz dialogu cilvēktiesību jautājumos starp dažādām tiesām gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Šis tiesu dialogs ir ārkārtīgi svarīgs brīdī, kad Eiropā un citur tiek apdraudēts tiesiskums un pamatbrīvības, un pandēmija ietver cilvēktiesību ierobežojumus, kurus ir nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt.
Izraēlas intelektuālis Juvals Noha Harari slavenajā rakstā, kas publicēts laikrakstā “Financial Times” 2020.gada martā ar nosaukumu “Pasaule pēc koronavīrusa”, sniedz interesantu analīzi par problēmām, ko pandēmija rada visai pasaulei. Viņš apgalvo, ka mēs, iespējams, saskaramies ar nozīmīgāko mūsu paaudzes krīzi. Šīs krīzes ietekme uz cilvēktiesībām, kā arī valstu un starptautisko ieinteresēto personu pieņemtie lēmumi, lai šo krīzi risinātu, šobrīd ir tiesību pētnieku, politikas veidotāju, žurnālistu, ideju laboratoriju un nevalstisko organizāciju uzmanības centrā. Tomēr ilgtermiņa sekas joprojām ir neskaidras un nav pietiekami izpētītas. Šīs sekas ietekmēs ne tikai mūsu veselības sistēmas, bet arī veidu, kā mēs pārvietojamies, strādājam, mācāmies, komunicējam, un tādas cilvēktiesības kā pārvietošanās brīvība, pulcēšanās brīvība un privātums, kā arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Lai gan valstīm COVID-19 laikā ir pienākums pieņemt pozitīvus lēmumus, kuri garantētu tiesības uz dzīvību un veselību, kas var nozīmēt arī ārkārtas lēmumu pieņemšanu, tomēr šiem lēmumiem ir jāievēro, jāaizsargā, un jāizpilda viss cilvēktiesību diapazons. Un tas faktiski ir nesadalāms un savstarpēji pastiprinošs. Vienlīdz svarīgi ir arī tas, ka demokrātiskās atbildības procesi netiek apturēti COVID-19 ārkārtējās situācijas dēļ.
Šajā kontekstā ir svarīgi, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pastāvīgā dialogā ar citām tiesām, uzņemas savu lomu - aizsargāt pamattiesības un brīvības, kļūstot par “Eiropas sirdsapziņu”, un parāda, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir dzīvs instruments arī 70 gadus pēc tās pieņemšanas.
Paralēli tam, Rīgas Juridiskā augstskola turpinās darīt savu darbu cilvēktiesību jomā, un turpinās to sevis izvēlētajā izcilības veidā: caur izglītību veidojot jaunus cilvēktiesību ekspertu paaudzes, kuras dos savu ieguldījumu tiesu, tribunālu, nevalstisko organizāciju un akadēmisko centru darbā. Konvencijas aizbildņi ir vajadzīgi ne tikai Strasbūrā, bet arī šeit, starp mums, visās demokrātiskās sabiedrībās.
Paldies!
Dr. Pietro Sullo,
Rīgas Juridiskās augstskolas rektors