Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu turpinoties un ieejot jau trešajā gadā, kas, šķiet, ietekmējis to, ka būtiski militāri konflikti un sadursmes uzliesmojuši arī citviet pasaulē, priekšplānā ir izvirzījies jautājums, vai tā pasaules kārtība, kas tika būvēta pēc Otrā pasaules kara un kuras centrā tika likta daudzpusēja valstu sadarbība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvarā, vēl spēj nodrošināt līdzsvaru un mieru pasaulē? Kas ir nepieciešams, lai atgrieztos vismaz pie relatīva līdzsvara un lai nenotiktu tālāka konfliktu eskalācija? Vai starptautiskām tiesībām un institūcijām ir bijusi jelkāda nozīme šajā konfliktu eskalācijas laikā? Vai Eiropas Savienības politikas procesam un tiesību mehānismiem ir ietekme uz šiem konfliktiem un uz to atturēšanu vai mazināšanu? Varbūt jāakceptē, ka, kad ieroči grab, likums klusē? Vai arī ir jāturpina tiesību attīstība par spīti ārējiem draudiem?

Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu turpinoties un ieejot jau trešajā gadā, kas, šķiet, ietekmējis to, ka būtiski militāri konflikti un sadursmes uzliesmojuši arī citviet pasaulē, priekšplānā ir izvirzījies jautājums, vai tā pasaules kārtība, kas tika būvēta pēc Otrā pasaules kara un kuras centrā tika likta daudzpusēja valstu sadarbība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvarā, vēl spēj nodrošināt līdzsvaru un mieru pasaulē? Kas ir nepieciešams, lai atgrieztos vismaz pie relatīva līdzsvara un lai nenotiktu tālāka konfliktu eskalācija? Vai starptautiskām tiesībām un institūcijām ir bijusi jelkāda nozīme šajā konfliktu eskalācijas laikā? Vai Eiropas Savienības politikas procesam un tiesību mehānismiem ir ietekme uz šiem konfliktiem un uz to atturēšanu vai mazināšanu? Varbūt jāakceptē, ka, kad ieroči grab, likums klusē? Vai arī ir jāturpina tiesību attīstība par spīti ārējiem draudiem?

Ceturtās Vasaras skolas mērķis ir analizēt un skaidrot to, kādā mērā un kā starptautisko tiesību un Eiropas tiesību koncepti, principi un tiesību akti virza valstu (valsts varas orgānu un iestāžu) darbību kopējā krīzes kontekstā. Tādējādi starptautisko tiesību komponentē, citstarp, tiks apskatīti valsts un valsts augstāko amatpersonu imunitātes tiesību institūta pamati un izaicinājumi, ņemot vērā vairāku valstu vēlmi likt Krievijas Federācijas prezidentam un citām amatpersonām stāties starptautiskas tiesas priekšā. Imunitāte ir gadsimtos, nostiprinoties valstu sistēmai, izveidojies tiesību institūts, kas nodrošina zināmu līdzsvaru starptautiskajās attiecībās. Kādi ir riski šo līdzsvaru izjaukt un vai šādu jautājumu ir pamatoti uzdot? Imunitāte starptautiskajās tiesībās saista arī nacionālās krimināltiesības, tādēļ tiks sniegts ieskats tajā, kādi orientieri Latvijas Republikas prokuratūrai izriet no starptautiskajām tiesībām. Šādā kontekstā tiks skatīts jautājums par Latvijas un Krievijas tiesiskās sadarbības iespējām.

Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa netika veidota kā starpvalstu konfliktu risināšanas mehānisms, tā tiek iesaistīta cilvēktiesību pārkāpumu vērtēšanā šādos konfliktos, valstīm savstarpēji iesniedzot sūdzības vienai par otru, vai izskatot konfliktu skarto iedzīvotāju sūdzības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesen ir vērtējusi jurisdikcijas jautājumus trīs starpvalstu konfliktu ietvaros: Ukrainas – Krievijas, Armēnijas – Azerbaidžānas un Gruzijas – Krievijas. Tiesas prakse rosina uzdot jautājumu – vai aktīvas karadarbības brīdī agresorvalstij ir saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija? Bruņotie konflikti skar plašu cilvēktiesību spektru, taču situācijās, kuras regulē gan humanitārās tiesības, gan cilvēktiesības, īpaši nozīmīgs ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2.panta – tiesību uz dzīvību – procesuālais pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu. Tiks aplūkota šī pienākuma izpausme gan plašas karadarbības, gan individuālu incidentu gadījumos, ņemot vērā arī šī pienākuma svarīgo lomu starptautisko noziegumu dokumentēšanā. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas komponentē papildus jautājumiem, kas tieši izriet no karadarbības, tiks aplūkoti arī nozīmīgi jaunākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi. 

Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20 gados mūsu iesaiste ES lēmumu pieņemšanas un tiesību aktu ierosināšanas jomā ir ieguvusi briedumu. Ar piemēriem no iniciatīvām ārējās darbības jomā diskutēsim, kādā veidā dalībvalsts var virzīt/ietekmēt ES lēmumus kopējā krīzes kontekstā. ES institūciju un lēmuma pieņemšanas sadaļā analizēsim atsevišķu ES institūciju saspēli tiesību akta ierosināšanas un pieņemšanas laikā. Īpašu uzmanību pievērsīsim 2024.gada programmēšanas cikla noslēgumam un jauna cikla sākumam. Pievērsīsimies ES līgumos paredzētajām procedūrām institūciju vadošo amatu nomaiņai (EK priekšsēdētājs(a), Eiropadomes priekšsēdētājs(a), ES augstais pārstāvis(e) ārlietās un drošības politikā, EP prezidents(e)). Kopīgi analizēsim jūnijā notikušo EP vēlēšanu iznākumu un tā ietekmi uz nākošās ES stratēģiskās dienaskārtības plānošanas periodu (2024.-2029.g), kas ietvers arī Latvijas prezidentūru ES padomē 2028.gadā. Atskatoties uz Latvijas iestāšanos ES, īpašu uzmanību veltīsim ES paplašināšanās aktualitātēm un nākotnei.

Eiropas Savienības tiesību komponentei, kā jau ierasts, tiks veltīta lielākā Vasaras skolas daļa. Tam ir jo īpaša nozīme, atzīmējot Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20.gadu jubileju. Eiropas Savienības Tiesas sadaļā ir vairākas centrālās tēmas. Visupirms, skatīsim, kādos jautājumos ES Pamattiesību harta ir stiprinājusi ES tiesību sistēmas iekšējo vienotību un saskanību, un analizēsim, kādēļ Hartas piemērošana ir ierobežota, piemēram, direktīvu, kurām nav tiešās horizontālās iedarbības, situācijās, kā arī pakavēsimies pie nolēmuma Poplawsky II (C-573/17) saistībā ar EST metodoloģiju, piemērojot ES tiesību pārākuma principu, komformās jeb atbilstīgās interpretācijas principu, interpretācijas contra legem nepieļaujamību. Sāksim skatīt līdz šim šajā komponentes daļā neskatītus jautājumu par EST kompetences problemātiku ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ņemot vērā, ka tiesā izskatīšanā atrodas vairākas būtiskas ar šo problemātiku saistītas lietas un ka šī joma vairāk kā jebkura cita ir darba procesā. Kā jau ierasts, studentiem tiks piedāvāta meistarklase par prejudiciālā nolēmuma iesniegšanas smalkumiem. Nodarbības ietvaros tiks apskatīta prejudiciālā nolēmuma lūguma iesniegšana Eiropas Savienības tiesā, kā praktisku piemēru apskatot nolēmumu lietā C-125/22 - Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Notion d’atteintes graves), proti, jomā, kas šobrīd ir īpaši aktuāla - kopējā politika patvēruma un alternatīvās aizsardzības jomā direktīvas 2011/95/ES kontekstā. Lietā ir apskatīti vairāki jautājumi, ko iesniedzējtiesa ir uzdevusi saistībā ar alternatīvās aizsardzības piešķiršanas nosacījumu vērtēšanu.

Eiropas Savienības tiesību komponentes turpinājumā notiks tālāks darbs ar ES tiesas interpretācijas metodēm un to izmantošanu, tiks apskatīti ‘autonomie’ ES tiesību jēdzieni, dalībvalstu procesuālā autonomija un rīcības brīvība teorijā un praksē. Lekcijas ietvaros tiks apskatīta Eiropas Savienības Tiesas interpretācijas metožu teorija, to sasaistot un ilustrējot ar tiesas judikatūras piemēriem jomās, kas šobrīd ir īpaši aktuālas un vienlaikus parāda ES tiesību attīstības dinamiku, tajā skaitā īpaši apskatot trešo valstu pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetences un judikatūras jomā tiks turpināta diskusija saistībā ar pagājušā gadā aizsāktajiem tematiem. Vispirms tiks turpināta diskusija par ES un dalībvalstu jau veiktajiem vai iespējamiem pasākumiem saistībā ar KF agresiju pret Ukrainu. Tiks apskatītas aktualitātes ES ierobežojošo pasākumu jomā, to sasaiste ar starptautiskajām tiesībām un procesiem, kā arī ietekme uz nacionālajām tiesībām. Papildus, tiks turpināta diskusija par citiem iespējamiem pasākumiem. Attiecībā uz ES tiesu nolēmumos ietverto atziņu izmantošanu nacionālā līmenī šogad īpaši apskatīsim ES tiesu atziņas lietās ar iestāžu rīcības brīvības izmantošanu. Iestādei piešķirtā rīcības brīvība var būt efektīvs instruments daudzu un dažādu administratīvu lēmumu pieņemšanā. Taču tās izmantošanai ir savas robežas. Turklāt gadījumos, kad ES dalībvalsts iestāde piemēro Savienības tiesību normu, tai ir jāievēro Savienības tiesībās noteiktais iestāžu rīcības brīvības apjoms un tā izmantošanas robežas. Vasaras skolā tiks aplūkota ES tiesu atziņās ietvertā metodoloģija lietās ar iestāžu rīcības brīvības izmantošanu dažādās tiesību jomās, tostarp jautājumi par rīcības brīvības esamības konstatēšanu, iestāžu kompetenci un tās īstenošanas pārbaudi ES tiesās, kā arī nianses procesuālo tiesību ievērošanas pārbaudē un samērīguma principa analīzē ES tiesās. 

Turpinot pagājušā gadā iesākto jauno tehnoloģiju tēmu, tiks apskatītas Konkurences tiesības digitālajā laikmetā, ģeneratīvā mākslīgā intelekta ietekme uz sabiedrību, demokrātiju un ekonomiku, kā arī klimata pārmaiņu jautājumi Eiropas un dalībvalstu tiesās. Vasaras skolu noslēgsim ar kāzusu risināšanu, kā ierasts, visās skolā piedāvātajās komponentēs un kopējo diskusiju ar mācībspēkiem.