Kopš Krievijas Federācijas militārā uzbrukuma Ukrainai 2022.gada 24.februārī ir bijis skaidrs, ka Krievijas Federācija vēršas pret starptautisko kārtību un multilaterālismu, kāds tas ir veidojies kopš Otrā pasaules kara beigām. Mēs esam dzīvojuši divu pilnīgu dažādu pasaules vīziju konfrontācijas laikā. Latvija pieder tai pusei, kura uzskata, ka, neskatoties uz kultūru un vēstures atšķirībām, ir iespējams vienoties par pamatvērtībām, kurās veidot pasaules kārtību. Valstu suverenitāte, teritoriālā integritāte, cilvēktiesības, tiesiskums ir šādas vērtības. Otrā puse pārstāv uzskatu, ka spēks un vienpusējas intereses diktē valstu attiecības un pasaules kārtību. 

2025.gads sākās ar konfrontācijas un spriedzes pieaugumu šo divu pasauļu sadursmē, jo viens no lielākajiem balstiem tai pasaules kārtībai, kas veidojās pēc Otrā pasaules kara, bet, īpaši, pēc Berlīnes mūra krišanas, proti, Amerikas Savienotās Valstis iestājās ambivalentā pozīcijā attiecībā uz starptautisko tiesību un multilaterālisma nozīmi.

Līdz ar to jautājums, kuru uzdosim šajā vasaras skola ir par to, vai valstu sadarbība ANO un citos līdzīgos formātos mainīsies šādas spriedzes rezultātā? Kā ir pieaugusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas loma un kādu ietekmi šis lomas pieaugums ir atstājis uz tiesību institūtiem un to piemērošanu? Kāda šiem procesiem ir ietekme uz tiesību piemērošanu Latvijā? 

Kā jau ierasts, Vasaras skolu veidos vairākas lielās tēmas, proti, starptautiskās tiesības, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Savienības politika un Eiropas Savienības tiesības. Eiropas Savienības tiesības savukārt tiks skatītas caur Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas jaunākās judikatūras prizmu.

Pilns Vasaras skolas apraksts pieejams šeit.
 

Starptautisko tiesību komponentē runāsim par ANO Starptautiskās tiesas tiesvedību lietā par Genocīda apsūdzībām pret Ukrainu (Ukraina pret Krieviju). Uz šīs tiesvedības piemēra bāzes tiks skaidrota tiesas kompetence, jurisdikcija, procesa īpatnības, kā arī analizēta tiesas pozīcija pēc būtības saistībā ar Ukrainas apsūdzību par tās negodīgu apvainošanu par genocīda nozieguma veikšanu pret krieviski runājošiem Ukrainas iedzīvotājiem kā iemeslu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Šī strīda konteksts ļauj tuvāk izprast spēka pielietošanas valstu attiecībās aizlieguma tiesību normas tvērumu. Papildus šajā komponentē tiks skatīts jautājums par to, kas ir draudu pielietot spēku valstu attiecībās tiesību normas saturs un vai tas netiek pārkāpts šā brīža starptautiskajās attiecībās nepārtraukti. Ar šo ir saistīts jautājums par ekonomiskā spiediena tiesisko vērtējumu starptautiskajās tiesībās.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas komponentē turpināsies darbs ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas jaunāko judikatūru lietās, kas saistītas ar Krievijas agresiju Ukrainā. Šajā komponentē pievērsīsimies šobrīd cilvēktiesībās ļoti aktuālam jautājumam par to, vai un kā apdraudējuma konteksts vai ārkārtas stāvoklis ietekmē Konvencijā noteikto cilvēktiesību ierobežojuma robežas.

 Šī vasaras skola norisināsies laikā, kad darbu ir uzsākusi jaunā Eiropas Komisija un ES augstos amatus (Eiropadomes, Ārējo attiecību dienesta) uz nākamajiem pieciem gadiem ieņēmušas jaunas amatpersonas. ES ārējās attiecības un ES aizsardzības politika pielāgojas ģeopolitiskās situācijas kritiskajām vajadzībām, Eiropai uzņemoties aizvien lielāku atbildību drošības jomā. Dalībvalstu vienotība ES Padomē un Eiropadomē, ES prezidentūru loma (un iespējas), Eiropas Komisijas kompetence, atsevišķu dalībvalstu un to koalīciju līderība – šie jautājumi tiks skatīti no institucionālās saspēles un ārpolitikas skatu punkta. Šajā vasaras skolas komponentē runāsim par Latvijas diplomātijas prioritātēm, t.sk. pēc ANO Drošības padomes vēlēšanām (kas notiks š.g.jūnijā). Latvijas dalība ANO Drošības padomē ir ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā – diskutēsim.  

Avotu saraksts.

Eiropas Savienības institūcijas un lēmumu pieņemšana.

ES integrācijas konteksts, lai izprastu pārnacionālo institūciju būtību un ES kompetences.
Saraksts ar pamatlīgumiem pieejams šeit.

Lisabonas līgums pieejams šeit.
EUR-Lex datu bāze pieejama šeit.
ES juridiskais status. Informācija pieejama šeit.
ES institucionālā arhitektūra. Pieejama šeit.

Eiropas Komisijas funkcijas un loma lēmumu pieņemšanā. Informācija pieejama šeit.
Informācija par Eiropadomi. Pieejama šiet.
Informācija par ES Padomi un tās konfigurāciju pieejama šeit.
Eiropas Parlaments, leģislatīvās funkcijas. Informācija pieejama šeit.

Es iesaiste ārpolitikā un drošības politikā.
Informācija par ārējo darbības dienestu (EĀDD) pieejama šeit.

 

Eiropas Savienības tiesību daļa attiecīgi izcels un skaidros Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas kompetenci dažādos ar ES ārējo darbību un kopējo drošības politiku saistītos jautājumos, kā arī ES tiesību un starptautisko tiesību attiecību jautājumos. Eiropas Savienības tiesību komponentes pirmā daļa tādējādi apskatīs starptautiskos līgumus, kas ir daļa no ES tiesībām, un to attiecības ar ES primāriem un sekundāriem tiesību aktiem; tādus līgumus, kurus ES nav ratificējusi, bet kurus ir ratificējušas visas dalībvalstis, un to ietekmi uz ES tiesību aktu interpretāciju un piemērošanu, kā arī ES tiesību un starptautisko paražu tiesību normu attiecības.

Kā jau ierasts, viena no Vasaras skolas nodarbībām ir veltīta praktiskiem jautājumiem par prejudiciālā nolēmuma tiesvedību. Nodarbībā aplūkosim šīs procedūras elementus, šajā gadā kā piemēru skatot 2024. gada 24. oktobra spriedumu lietā C‑227/23 Kwantum Nederland BV, Kwantum België BV pret Vitra Collections AG. Lieta skar jautājumu par autortiesību aizsardzību lietišķās mākslas priekšmetiem, kuru izcelsmes valsts nav dalībvalsts, Bernes konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību, kā arī kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. 

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Eiropas Savienības Tiesa. Spriedums lietā C-227/23 (2024. gada 24. oktobrī). Kwantum Nederland BV, Kwantum België BV pret Vitra Collections AG. Pieejams šeit.

 

Eiropas Savienības tiesību komponentes otrajā daļā, vērtējot konkrētas lietas, analizēsim EST interpretācijas metodes kontekstā ar ES un dalībvalstu kompetencēm trīs aktuālās jomās – ierobežojošie pasākumi (prejudiciālo nolēmumu procedūra un tiešās prasības),  ES ārējās attiecības un ES tiesību pārkāpuma procedūra (dalībvalsts pienākumi, pārstāvot ES intereses ANO). 


Mainīgā ģeopolitiskā ainava un ES Tiesības - tiesību normu izpēte caur ES Tiesas praksi.
Šajā lekcijā tiek aplūkoti daži ES tiesību aktu izaicinājumi, ņemot vērā pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas. Piemēri būs saistīti ar (i) ierobežojošiem pasākumiem, kas pieņemti pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu; (ii) bēgļu integrāciju un (iii) dalībvalstu ES interešu pārstāvību starptautiskos forumos. Tajā tiks aplūkoti dažādi ES tiesību avoti un tas kā tie veido Savienības kompetenci dažādās jomās. Pamatojoties uz izvēlētiem piemēriem, lekcijā tiks aplūkoti arī dažādi procesuālie mehānismi, kas pieejami ES tiesību pareizai piemērošanai, piemēram, prejudiciālā nolēmuma mehānisms, prasība atcelt tiesību aktu, pārkāpuma procedūra, pagaidu pasākumi un Vispārējās tiesas lēmumu pārsūdzēšana. Lekcijā tiks izcelti arī ES tiesību interpretācijas piemēri, tostarp attiecīgo avotu identificēšana un interpretācijas metožu specifika to kontekstā.


Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Tiesu prakse:
1)    C-158/23, Keren: Kvalificēšanas direktīvas 34. pants. (Tēma - ES tiesību avoti un efektivitāte, brīvības, drošības un tiesiskuma telpa). Pieejams šeit.

2)    Ģenerāladvokātes Medinas secinājumi lietā Nr. C-271/23, Eiropas Komisija pret Ungāriju. (Tēma - pamatlēmumi, lojālas sadarbības princips, ārējā darbība, pārkāpuma procedūra, prasība atcelt tiesību aktu, iebildums par prettiesiskumu, pagaidu noregulējums). Pieejams šeit.

3)    C-109/23, Jemerak. (Tēma - interpretācijas metodes, KĀDP). Pieejams šeit.

4)    Ģenerāladvokātes Medinas secinājumi lietā Nr. C-702/23 P, Timčenko/Padome. (Tēma - ierobežojošie pasākumi, interpretācija apelācijas lietās). Pieejams šeit.


Avoti par ES tiesību interpretācijas metodēm:
(1)  Lenaerts, Koen un José A. Gutiérrez-Fons. Eiropas Savienības tiesas interpretācijas metodes. Tiesu namu aģentūra, 2022. (Ieteicams.) Lenaerts, Koen un Jose A. Gutierrez-Fons. Lai pateiktu, kas ir ES tiesības: interprestācijas metodes un Eiropas Kopienu Tiesa (To say what the law of the EU is: methods of interpretation and the European Court of Justice). EUI AEL, 2013,  Akadēmijas izcilās lekcijas. Pieejams šeit.

(2)   Rodin, Siniša. “Interpretation in the Court of Justice of the European Union: Originalism, Purposivism, and L' L'Economie Générale.” American University International Law Review, vol. 34, no. 3, 2019, Article 6. Pieejams šeit.

Avoti par ES tiesību konceptiem saistībā ar apskatāmajām tēmām:  
(3)  Lenaerts, Koen, Piet Van Nuffel, and Tim Corthaut. Union Law and its Effects in the National Legal Systems. EU Constitutional Law. Oxford, 2021; online edn., Oxford Academic, 21.04 2022. Pieejams šeit. (ieteicams).

(4)  Lenaerts, Koen, Kathleen Gutman, and Janek Tomasz Nowak. Preliminary Rulings on the Interpretation of Union Law. EU Procedural Law, 2nd edn. Oxford, 2023, online edn, Oxford Academic, 19.10.2023. Pieejams šeit.

(5)  Craig, Paul. Competence, Categories, and Control. The Lisbon Treaty: Law, Politics, and Treaty Reform, 1st edn. Oxford, 2010; online edn, Oxford Academic, 22. 09.2011. Pieejams šeit.

(6)  Eechkhout, Piet, Competence to conduct a Common Foreign and Security Policy, EU External Relations Law, 2nd edn, Oxford European Union Law Library (Oxford, 2011, online, Oxford Academic, 22.09.11). Pieejams šeit.
 

Eiropas Savienības tiesību komponentes trešajā daļā aplūkosim jomu, kur starptautiskās ekonomiskās attiecības stiprina vai vājina Eiropas Savienības lomu jaunā, nestabilā Pasaules kārtībā. Šajā sadaļā, apskatīsim Eiropas Savienības Vispārējās tiesas jaunāko tiesas praksi attiecībā uz vairākām ekonomikas jomām stratēģiskās autonomijas un drošības gaismā: datu plūsmas uz ASV digitālajā ekonomikā, advokātu tiesības un pienākumi ierobežojošo pasākumu kontekstā un loma, kuru spēlē intelektuālais īpašums situācijā, kur daudzi pasaules vecākie un pazīstamākie zīmoli nāk no Eiropas un ir bieži sastopami mēģinājumi uz to rēķina iedzīvoties. 

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Innovation Principle in Regulatory Impact Assessment. Informācija pieejams šeit.
Latvijas pārstāvju skatījums uz Eiropas Savienības tiesvedību aktualitātēm pieejams šeit.
Viedoklis par mākslīgā intelekta rīku pielietošanu tiesu darbā atbilstoši Pamattiesību hartas 47. pantam pieejams šeit.
Par Intelektuālā īpašuma tiesībām lasiet šeit.
 

Eiropas Savienības tiesību komponentes ceturtajā daļā, ES kopējās aizsardzības politikas un “ReArm Europe” plāna kontekstā, aplūkosim gan valsts atbalsta un publiskā iepirkuma, gan piekļuves informācijai jautājumus kā no materiāltiesiskā, tā procesuālā aspekta, veltot arī uzmanību to analīzei turpmāk sagaidāmu tiesvedību kontekstā. Attiecībā uz ES tiesu nolēmumos ietverto atziņu izmantošanu nacionālā līmenī šogad turpināsim apskatīt ar rīcības brīvības izmantošanu saistītus jautājumus, īpaši pievēršoties ES kopējās aizsardzības politikas kontekstā izdarīto/izdarāmo politisko izvēļu pieņemšanā īstenotajai/īstenojamajai rīcības brīvībai. Šajā ziņā tiks apskatīta šīs rīcības brīvības atpazīšana juridiskajos aktos, tās robežas un ES tiesu vērtējums attiecībā uz šādu lēmumu pārbaudes tiesā robežām. 

RJA Vasaras skolas īpašais viesis šogad būs Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta īpašo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs.
 
Vasaras skolas pirmajā dienā, 28.jūlijā, A.Pildegovičs uzrunās Vasaras skolas dalībniekus par tēmu “Latvija ANO Drošības Padomē 2026.-2027.g. Kopā par mieru un noturību”, kurā tiks aplūkota: 

•    Latvijas transformācija no palīdzības saņēmējas līdz starptautiskās drošības un attīstības veicinātājai;   
•    Kāda ir ANO un Drošības padomes nozīme mūsdienu globālajā pasaulē;
•    Latvijas prioritātes ANO Drošības padomē;
•    Par kādām reformām Latvija iestājas ANO. 

Pēc uzrunas būs laiks jautājumiem un atbildēm. Uzruna notiks latviešu valodā. 

V.E. Andrejs Pildegovičs ir Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē 2026-2027 sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā. 

Kopš karjeras sākuma Ārlietu ministrijā 1994.gadā A.Pildegovičs ir bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO (2018-2023), Latvijas vēstnieks ASV (2007-2012), kā arī bijis Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs, Valsts sekretāra vietnieks – Politiskais direktors, Āzijas un Āfikas valstu nodaļas vadītājs, un preses sekretārs. 

Karjeras laikā A.Pildegovičs ieņēma arī vairākus amatus Valsts prezidenta kancelejā – kancelejas vadītājs un prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas (2000-2007) ārlietu padomnieks. 

A.Pildegovičs ir absolvējis St.Pēterburgas universitāti (1994), kur studēja ķīniešu valodu un Ķīnas vēsturi.