Paldies visiem konferences “RIGA AI DAY: Mākslīgais intelekts – no juridiskā regulējuma līdz biznesa praksei” dalībniekiem. Konference notika 2025. gada 28. augustā Rīgas Juridiskajā augstskolā, un to organizēja RJA un RTU Rīgas Biznesa skola sadarbībā ar Ludviga Maksimiliāna Universitāti Minhenē, Bucerius Juridisko skolu Hamburgā, Intelektuālā īpašuma un tirgus tiesību institūtu un Stokholmas Universitāti.
Mākslīgā intelekta laikmetā atvērtā pirmkoda inovācijas – sadarbīgas, rentablas un darbojošās zināšanu robežās – ir neaizstājams papildinājums patentētām pieejām plašākā mākslīgā intelekta inovāciju ekosistēmā, stāsta viena no konferences organizatorēm, profesore Dr. Dana Beldimana no Bucerius Juridiskās skolas Hamburgā un Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko, ASV.
Autortiesību pamatdoktrīnas ir pietiekami elastīgas, lai risinātu mākslīgā intelekta izaicinājumus. Taču varētu būt nepieciešamas jaunas kolektīvās licencēšanas formas vai līdzīgi instrumenti, lai panāktu taisnīgu interešu līdzsvaru jaunajā mākslīgā intelekta pasaulē, saka profesors Dr. Matiass Leistners no Ludviga Maksimiliāna Universitātes Minhenē.
Konference sniedza vērtīgu ieskatu ES regulējumā, īpaši attiecībā uz autortiesību aizsardzību un Mākslīgā intelekta likumu. Tomēr man visnozīmīgākā bija diskusiju panelis ar uzņēmumu pārstāvjiem, kas izgaismoja viņu cerības, bažas un praktiskās vajadzības, saka Dr. Vija Kalniņa, Latvijas Republikas Ekonomisko lietu tiesas tiesnese.
Šeit ir daži no viņas galvenajiem secinājumiem:
• Mums nav nepieciešama tikai mākslīgā intelekta (MI) izpratne — mums steidzami nepieciešama MI likuma izpratne. Uzņēmumi pieprasa skaidrus, pielāgotus šī sarežģītā likuma skaidrojumus. Ņemot vērā 113 pantus, 13 pielikumus, 180 apsvērumus un pat 13 lappušu garu EK skaidrojumu par to, kas tiek uzskatīts par “MI sistēmu”, nav pārsteigums, ka daudzi jūtas neapmierināti, apmulsuši vai zaudējuši drosmi.
• Ap regulatīvajām smilškastēm valdīja sajūsma, cerot, ka tās tiks pienācīgi finansētas un tām būs nepieciešamā pieredze, lai atbalstītu uzņēmējdarbības inovācijas.
• Interesanti, ka motivācija ievērot noteikumus joprojām ir zema. Vēl gadu pirms MI likuma pilnīgas stāšanās spēkā atbilstību, visticamāk, galvenokārt noteiks ārējs spiediens, tostarp regulatori, izmeklēšanas un iespējamie sodi, nevis iekšēja motivācija. Tas atspoguļo to, ko esmu dzirdējusi no praktiķiem Latvijā, un tas liek man aizdomāties, vai to ietekmē arī kultūras faktori.
“Tomēr esmu priecīga, ka šīs sarunas notiek Latvijā. Uzņēmumi šeit ir zinātkāri, pragmatiski un jau pēta, kā atbilstība varētu kļūt pat par stratēģisku priekšrocību – drošības un efektīvas risku pārvaldības zīmi,” saka Dr. Kalniņa.
Liels paldies tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei un RJA valdes priekšsēdētājai Dr. iur. Ingai Kačevskai par konferences atklāšanu, galvenajiem runātājiem, moderatoriem un paneļdiskusijas dalībniekiem prof. Dr. Matiasam Leistneram un Dr. Lūsijai Antuānai (LMU), prof. Dr. Danai Beldimanai, Dr. Klaudio Riveram, Dr. Edgaram Voļskim, Dr. Alessio Buscemi, Aigai Irmejai, Artūram Arnim Polikarpovam, Sarmim Spilbergam, Uldim Karlovam-Karlovskim, Madarai Melnei-Krūmiņai un Kasparam Mezeriņam par vērtīgajām atziņām sarežģītajā mākslīgā intelekta un regulējuma tēmā.
Vislielākā pateicība pienākas profesorei Dr. Danai Beldimanai un Dr. Klaudio Riveram par konferences ideju, kā arī RBS un RGSL komandām par tās īstenošanu.