Programmas
Starptautiskās un Eiropas tiesības: aktuālie jautājumi

RJA Vasaras skola 2023

Kad:
2023.gada 31.jūlijs – 9.augusts,
Kur:
RJA telpās Strēlnieku 4 k-2 un tiešsaistē
Valoda:
latviešu
Dalības maksa:
200 EUR
Dalībnieki:
tiesneši, ierēdņi, valsts administrācijas darbinieki, advokāti, juristi, pasniedzēji, tiesībzinātņu studenti

Vasaras skolas apraksts

2023.gadā starptautiskos un Eiropas procesos turpinājās iepriekšējā gada tektoniskie satricinājumi. Karš Ukrainā skaudri parāda, ka dzīvojam savstarpēji saistītā pasaulē un ka 20.gadsimtā radītie koncepti var izrādīties neadekvāti, lai uzturētu normalitāti šajā pasaulē. ANO Statūtu 2.panta septītais punkts nosaka, ka starptautiskās tiesības principā neiejaucas valstu iekšējos procesos. Šī paša panta ceturtais punkts aizliedz spēka pielietošanu un draudus pielietot spēku valstu attiecībās. ANO miera nodrošināšanas mehānisms, kura centrā atrodas Drošības padome, balstās premisā, ka pastāvīgās padomes dalībvalstis ievēro Statūtus un ir miera garants. Taču, kas notiek, ja šī premisa nedarbojas? Pēdējo gadu kara darbības dažādās pasaules malās vēl aktuālāk liek uzdot jautājumu par saikni starp valsts iekšējiem procesiem un, īpaši, režīmu totalitāro dabu un valsts uzvedību starptautiskajās attiecībās, starptautisko tiesību pārkāpumiem. Proti, vai ir iespējams turpināt pieturēties pie Statūtu 2.panta septītā punkta idejas, ka katras valsts iekšpolitika ir vienīgi tās iekšējā lieta, ja mērķis ir visas pasaules ilgtspējas nodrošināšana?

Vienlaikus katrai tautai ir īpaši svarīga tās nacionālā identitāte un iedzīvotāju ikdienu nosaka, cerams, pašu izraudzītās valdības politika un lēmumi. Līgumā par Eiropas Savienību nacionālā identitāte ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības paradigmas jēdzieniem, saglabājot harmoniju starp daudzveidību un vienotību. 
Tomēr tad, kad tiek frontāli apdraudēta pasaulē izveidotā trauslā kārtība, kas balstās valstu miermīlīgā līdzāspastāvēšanā un sadarbībā, visas tautas izjūt akūtāk to, ka to ilgtspēja ir atkarīga no procesiem, kas nav vienīgi to izraudzīto valdību ietekmes zonā. Papildus tam klimata izmaiņas, dabas resursu, pasaules tirdzniecības un zinātnes un tehnoloģiju jomas arī ir tās, kas jau labu laiku ir likušas saprast pasaules ciešo savstarpējo saikni un atkarību. Ikvienas tautas ilgtspēja ir atkarīga arī no cilvēces ilgtspējas, kas šobrīd ir viena no aktuālajām tēmām, jo nav vienprātības, vai, piemēram, ANO pasludinātie Tūkstošgades attīstības mērķi 2030.gadam ir pietiekami, lai nostiprinātu ilgtspējas neatgriezeniskumu.

Eiropa, iespējams, daudziem diezgan negaidīti, 2022.-2023.gadā ir nonākusi tektonisko satricinājumu epicentrā. Taču Eiropas vēsture arī māca, ka katru krīzi un tiesību pārkāpumu gala beigās ir jāatrisina ar tiesisko mehānismu palīdzību, piemērojot atbilstošas tiesību normas un principus un nosakot atbildību un zaudējuma atlīdzību. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu parāda tiesiskuma un atbildības vērtību nozīmi starptautiskajās attiecībās un vēlreiz apliecina, ka tik savstarpēji saistītā pasaulē starptautisko tiesību un, protams, arī Eiropas tiesību ievērošana sākas valsts līmenī. Šī krīze parāda ne tikai visu tautu savstarpējo saikni, bet arī parāda izveidotās pasaules kārtības trauslumu un šīs kārtības centrā esošo mehānismu nepietiekamību. Tādējādi, Krievijas atbildības jautājumi kara ēnā šobrīd ir juristu un diplomātu īpašas uzmanības lokā. Vasaras skolas ietvaros analizētās tēmas vienosies vismaz vienā jautājumā, proti, ka Savienības politikas procesi tiek virzīti un Eiropas tiesības un starptautiskās tiesības tiek darbināti tā, lai nostiprinātu tiesiskumu valstu attiecībās un valstu attiecībās ar saviem iedzīvotājiem. Atbilstoši tradīcijai skolas programmā ir starptautisko tiesību komponente, Eiropas Cilvēktiesību tiesas komponente, Eiropas Savienības likumdošanas un tiesību komponente.
 

Profesors Filips Sands

31.jūlijā plkst. 17:00 ar Londonas Universitātes Koledžas profesora Filipa Sanda (Philippe Sands, Apvienotā Karaliste) lekciju “No Čagosu salām līdz Ukrainai” tiks noslēgta atklāšanas diena Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotajā Vasaras skolā “Starptautiskās un Eiropas tiesības: šī brīža izaicinājumi” Dr.Inetas Ziemeles zinātniskajā vadībā.

Īpašā vieslekcija “No Čagosu salām līdz Ukrainai” balstīsies Filipa Sanda jaunākajā grāmatā “The Last Colony” (2022). Philippe Sands grāmata "The Last Colony" stāsta par britu koloniālās politikas ietekmi uz Čagosas arhipelāgu un tā iedzīvotāju izraidīšanu, lai izveidotu jaunu koloniju - Britu Indijas okeāna teritoriju. Grāmata apskata Britu neapmierinošo attieksmi pret savām kolonijām un tās nevēlēšanos atzīt cilvēktiesības un pakļauto tautu pašnoteikšanās tiesības. Tāpat grāmata aplūko Maurīcijas valdības cīņu par Čagosas atgriešanos un tās pastāvīgo centienu iegūt taisnīgumu Liseby Elyse un citiem Čagosas iedzīvotājiem. "The Last Colony" ir aizkustinoša stāsta par vienas sievietes cīņu par taisnīgumu un modernās starptautiskās tiesību sistēmas veidošanos, kas beidzas ar vēsturisku ANO Starptautiskās tiesas konsultatīvo viedokli. 

Profesors Sands ir pazīstams starptautisko tiesību zinātnieks un praktiķis, kā arī rakstnieks. Filips Sands ir Londonas Universitātes Koledžas Juridiskās fakultātes profesors un Starptautisko tiesu un tribunālu centra direktors, kā arī nozīmīgs Vides tiesību centra loceklis. Viņa pasniedzamie priekšmeti ietver publisko starptautisko tiesību, starptautisku strīdu izskatīšanu (ieskaitot arbitražu) un vides un dabas resursu tiesības.

Filips Sands ir ierakstīts BBC un CNN regulāro ekspertu vidū, novērtējot un atzīstot viņa viedokli attiecīgajās sfērās – starptautiskajās tiesībās (iekļaujot cilvēktiesības un vides tiesības). Profesors Sands pasniedz lekcijas visā pasaulē, un pēdējos gados viņš ir bijis viesprofesors Toronto universitātē (2005. gadā), Melburnas universitātē (2005. gadā) un Parīzes I universitātē (Sorbona) (2006. un 2007. gadā). Iepriekš viņš ir strādājis akadēmiskos amatos Kings koledžā Londonā un Kembridžas universitātē, un no 1995. līdz 2003. gadam bija globālais tiesību profesors Ņujorkas Universitātē. Profesors Sands ir FIELDA (Starptautisko vides tiesību un attīstības fonda) līdzdibinātājs (izveidojis programmas par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību). 

Kā praktizējošais advokāts viņš ir bijis pušu advokāts strīdu izskatīšanā Starptautiskajā tiesā, Starptautiskajā jūras tiesību tribunālā, Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā un Eiropas Savienības Tiesā. Profesora Sanda viedoklis par starptautiskajiem tiesību aspektiem bieži tiek uzklausīts valstu valdību, starptautisko organizācijo, NVO un privātajā sektorā.

Vairāk par profesoru Filipu Sandu: