Programmas
Starptautiskās un Eiropas tiesības: aktuālie jautājumi

RJA Vasaras skola 2023

Kad:
2023.gada 31.jūlijs – 9.augusts,
Kur:
RJA telpās Strēlnieku 4 k-2 un tiešsaistē
Valoda:
latviešu
Dalība:
200 EUR
Dalībnieki:
tiesneši, ierēdņi, valsts administrācijas darbinieki, advokāti, juristi, pasniedzēji, tiesībzinātņu studenti
Pieteikšanās:
līdz 24.jūlijam

Programmas saturs un pasniedzēji

Vasaras skolas apraksts

2023.gadā starptautiskos un Eiropas procesos turpinājās iepriekšējā gada tektoniskie satricinājumi. Karš Ukrainā skaudri parāda, ka dzīvojam savstarpēji saistītā pasaulē un ka 20.gadsimtā radītie koncepti var izrādīties neadekvāti, lai uzturētu normalitāti šajā pasaulē. ANO Statūtu 2.panta septītais punkts nosaka, ka starptautiskās tiesības principā neiejaucas valstu iekšējos procesos. Šī paša panta ceturtais punkts aizliedz spēka pielietošanu un draudus pielietot spēku valstu attiecībās. ANO miera nodrošināšanas mehānisms, kura centrā atrodas Drošības padome, balstās premisā, ka pastāvīgās padomes dalībvalstis ievēro Statūtus un ir miera garants. Taču, kas notiek, ja šī premisa nedarbojas? Pēdējo gadu kara darbības dažādās pasaules malās vēl aktuālāk liek uzdot jautājumu par saikni starp valsts iekšējiem procesiem un, īpaši, režīmu totalitāro dabu un valsts uzvedību starptautiskajās attiecībās, starptautisko tiesību pārkāpumiem. Proti, vai ir iespējams turpināt pieturēties pie Statūtu 2.panta septītā punkta idejas, ka katras valsts iekšpolitika ir vienīgi tās iekšējā lieta, ja mērķis ir visas pasaules ilgtspējas nodrošināšana?

Vienlaikus katrai tautai ir īpaši svarīga tās nacionālā identitāte un iedzīvotāju ikdienu nosaka, cerams, pašu izraudzītās valdības politika un lēmumi. Līgumā par Eiropas Savienību nacionālā identitāte ir atzīta par vienu no Eiropas Savienības paradigmas jēdzieniem, saglabājot harmoniju starp daudzveidību un vienotību. 

Tomēr tad, kad tiek frontāli apdraudēta pasaulē izveidotā trauslā kārtība, kas balstās valstu miermīlīgā līdzāspastāvēšanā un sadarbībā, visas tautas izjūt akūtāk to, ka to ilgtspēja ir atkarīga no procesiem, kas nav vienīgi to izraudzīto valdību ietekmes zonā. Papildus tam klimata izmaiņas, dabas resursu, pasaules tirdzniecības un zinātnes un tehnoloģiju jomas arī ir tās, kas jau labu laiku ir likušas saprast pasaules ciešo savstarpējo saikni un atkarību. Ikvienas tautas ilgtspēja ir atkarīga arī no cilvēces ilgtspējas, kas šobrīd ir viena no aktuālajām tēmām, jo nav vienprātības, vai, piemēram, ANO pasludinātie Tūkstošgades attīstības mērķi 2030.gadam ir pietiekami, lai nostiprinātu ilgtspējas neatgriezeniskumu.

Eiropa, iespējams, daudziem diezgan negaidīti, 2022.-2023.gadā ir nonākusi tektonisko satricinājumu epicentrā. Taču Eiropas vēsture arī māca, ka katru krīzi un tiesību pārkāpumu gala beigās ir jāatrisina ar tiesisko mehānismu palīdzību, piemērojot atbilstošas tiesību normas un principus un nosakot atbildību un zaudējuma atlīdzību. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu parāda tiesiskuma un atbildības vērtību nozīmi starptautiskajās attiecībās un vēlreiz apliecina, ka tik savstarpēji saistītā pasaulē starptautisko tiesību un, protams, arī Eiropas tiesību ievērošana sākas valsts līmenī. Šī krīze parāda ne tikai visu tautu savstarpējo saikni, bet arī parāda izveidotās pasaules kārtības trauslumu un šīs kārtības centrā esošo mehānismu nepietiekamību. Tādējādi, Krievijas atbildības jautājumi kara ēnā šobrīd ir juristu un diplomātu īpašas uzmanības lokā. Vasaras skolas ietvaros analizētās tēmas vienosies vismaz vienā jautājumā, proti, ka Savienības politikas procesi tiek virzīti un Eiropas tiesības un starptautiskās tiesības tiek darbināti tā, lai nostiprinātu tiesiskumu valstu attiecībās un valstu attiecībās ar saviem iedzīvotājiem. Atbilstoši tradīcijai skolas programmā ir starptautisko tiesību komponente, Eiropas Cilvēktiesību tiesas komponente, Eiropas Savienības likumdošanas un tiesību komponente.

Vasaras skolas zinātniskā vadītāja, RJA profesore Ineta Ziemele stāsta par šī gada Vasaras skolas programmu: 

 

Profesors Filips Sands

3. augustā plkst. 14:00 ar Londonas Universitātes Koledžas profesora Filipa Sanda (Philippe Sands, Apvienotā Karaliste) lekciju “No Čagosu salām līdz Ukrainai” tiks noslēgta Eiropas Savienības tiesību komponentes I diena.

Īpašā vieslekcija “No Čagosu salām līdz Ukrainai” balstīsies Filipa Sanda jaunākajā grāmatā “The Last Colony” (2022). Philippe Sands grāmata "The Last Colony" stāsta par britu koloniālās politikas ietekmi uz Čagosas arhipelāgu un tā iedzīvotāju izraidīšanu, lai izveidotu jaunu koloniju - Britu Indijas okeāna teritoriju. Grāmata apskata Britu neapmierinošo attieksmi pret savām kolonijām un tās nevēlēšanos atzīt cilvēktiesības un pakļauto tautu pašnoteikšanās tiesības. Tāpat grāmata aplūko Maurīcijas valdības cīņu par Čagosas atgriešanos un tās pastāvīgo centienu iegūt taisnīgumu Liseby Elyse un citiem Čagosas iedzīvotājiem. "The Last Colony" ir aizkustinoša stāsta par vienas sievietes cīņu par taisnīgumu un modernās starptautiskās tiesību sistēmas veidošanos, kas beidzas ar vēsturisku ANO Starptautiskās tiesas konsultatīvo viedokli. 

Profesors Sands ir pazīstams starptautisko tiesību zinātnieks un praktiķis, kā arī rakstnieks. Filips Sands ir Londonas Universitātes Koledžas Juridiskās fakultātes profesors un Starptautisko tiesu un tribunālu centra direktors, kā arī nozīmīgs Vides tiesību centra loceklis. Viņa pasniedzamie priekšmeti ietver publisko starptautisko tiesību, starptautisku strīdu izskatīšanu (ieskaitot arbitražu) un vides un dabas resursu tiesības.

Filips Sands ir ierakstīts BBC un CNN regulāro ekspertu vidū, novērtējot un atzīstot viņa viedokli attiecīgajās sfērās – starptautiskajās tiesībās (iekļaujot cilvēktiesības un vides tiesības). Profesors Sands pasniedz lekcijas visā pasaulē, un pēdējos gados viņš ir bijis viesprofesors Toronto universitātē (2005. gadā), Melburnas universitātē (2005. gadā) un Parīzes I universitātē (Sorbona) (2006. un 2007. gadā). Iepriekš viņš ir strādājis akadēmiskos amatos Kings koledžā Londonā un Kembridžas universitātē, un no 1995. līdz 2003. gadam bija globālais tiesību profesors Ņujorkas Universitātē. Profesors Sands ir FIELDA (Starptautisko vides tiesību un attīstības fonda) līdzdibinātājs (izveidojis programmas par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību). 

Kā praktizējošais advokāts viņš ir bijis pušu advokāts strīdu izskatīšanā Starptautiskajā tiesā, Starptautiskajā jūras tiesību tribunālā, Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrā un Eiropas Savienības Tiesā. Profesora Sanda viedoklis par starptautiskajiem tiesību aspektiem bieži tiek uzklausīts valstu valdību, starptautisko organizācijo, NVO un privātajā sektorā.

Vairāk par profesoru Filipu Sandu: 

Starptautisko tiesību komponente (klātienē)

Starptautisko tiesību ievērošanas nodrošināšana balstās daudzos un dažādos mehānismos, kuru starpā var arī nebūt formālu saikņu. Tas nošķir starptautisko tiesību darbības loģiku no tās, kuru pazīstam valsts ietvaros, kur tiesību aizsardzības mehānismi ir sakārtoti un savstarpēji saistīti ar izteiktu centralizācijas un hierarhijas dimensiju. Taču būtu maldīgi uzskatīt, ka starptautiskās tiesības tādēļ ir ‘vājas’ tiesības. Starptautisko tiesību komponentē apskatīsim ANO Drošības padomes un Ģenerālās asamblejas kompetenci agresijas, proti, spēka pielietošanas valstu attiecībās pārkāpuma konstatēšanā un apturēšanā un šādas konstatācijas saikni ar indivīda starptautisko kriminālatbildību par agresijas noziegumu atbilstoši Starptautiskās krimināltiesas Statūtu (Romas Statūti) 8bis pantam. Valstu prakse rāda, ka tipiski strīdīgākais jautājums spēka pielietošanas valstu attiecībās situācijās ir piesauktie argumenti par spēka pielietošanas pieļaujamību konkrētā situācijā. Var minēt NATO veikto Belgradas bombardēšanu 1999.gadā, ASV un Lielbritānijas iebrukumu Irākā 2003.gadā un pēdējos gados Sīrijas karu un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Visos šajos gadījumos spēka pielietošanai ir meklēts attaisnojums. Tādējādi analizēsim, kas ir prettiesiska spēku pielietošana valstu attiecībās, jo tas ir pamata jautājums, lai rastos jautājums par indivīda atbildību. Šādā ietvarā ir jānoskaidro ANO Starptautiskās tiesas loma, kurai varētu būt iespēja izvērtēt attaisnojuma esamību spēka pielietošanai. Analizēsim tiesvedību lietā Ukraina pret Krieviju (2022) “Apsūdzības genocīdā atbilstoši Genocīda konvencijai”. Tiesas Statūtu 63.panta, kas nosaka tiesības trešām valstīm iestāties procesā, nozīme erga omnes pienākuma īstenošanā. Analizēsim ad hoc tribunālu un Starptautiskās krimināltiesas plusus un mīnusus saistībā ar to, vai valsts ir akceptējusi tiesas jurisdikciju. Noslēgumā tiks mestas laipas uz tādiem mehānismiem kā, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības Tiesas, lai varētu novērtēt, ko un kā aptver starptautisko tiesību izpildes mehānismi un kā tie sekmē agresijas akta ierobežošanu un radīto zaudējumu atlīdzību.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

ANO Statūti (pieejams šeit);
Rezolūcija ‘Uniting for Peace’ (pieejams šeit);
ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas Ukrainas jautājumā (pieejams šeit);
ANO Drošības padomes rezolūcijas par Dienvidslāvijas (pieejams šeit) un Ruandas tribunālu izveidošanu (pieejams šeit);
ANO Starptautisko tiesību komitejas pantu projekts Valstu atbildība par starptautiski prettiesisku rīcību (pieejams šeit);
ANO Starptuatiskās tiesas statūti (pieejams šeit);
Genocide Allegations under the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide (Ukraine v. Russian Federation) (Apsūdzības par genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nozieguma novēršanu un sodīšanu par to (Ukraina pret Krievijas Federāciju)) (pieejams šeit);
Romas Statūti (pieejams šeit);
Vīnes konvencija par starptautiskajām līgumu tiesībām (pieejams šeit).

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras komponente (Zoom)

Krievijas izslēgšana no Eiropas Padomes uzdod virkni juridisku jautājumu, uz kuriem Eiropas Cilvēktiesību tiesa sāk sniegt atbildes. Tas attiecas gan uz Tiesas jurisdikciju izskatīt lietas pret Krieviju, gan arī uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanu tādās situācijās kā karadarbības aktīvā fāze vai MH 17 lidmašīnas notriekšana. Izskatīšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir virkne starpvalstu lietas un ar tām saistītas simtiem individuālas sūdzības, kas izriet no starptautiskiem bruņotiem konfliktiem. Lai arī Latviju karadarbība tieši neskar, ņemot vērā tās ģeopolitisko izvietojumu, tā izpaužas citos veidos un jau atspoguļojas Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, piemēram, kā apsvērums vārda brīvības tālejošam ierobežojumam valsts drošības interesēs.  Vēl viens no vārda brīvības aspektiem, kas tiks aplūkots nodarbībās, būs valsts karoga zaimošana. Vārda brīvība, tāpat kā neatkarīga tiesu sistēma, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem un Cilvēktiesību tiesa nepārtraukti saskaras ar šo tiesību fundamentāliem aspektiem, tādiem kā likumdevēja iejaukšanās tiesnešu apstiprināšanas procesā vai pretēji – bezdarbība, nepildot apstiprināšanas pienākumu. Pēdējā gada laikā Cilvēktiesību tiesā ir notikusi būtiska prakses attīstība tādos tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi aspektos kā viena dzimuma personu attiecību reģistrācija un bērnu un vecāku tiesības surogasijas kontekstā, kas arī tiks aplūkoti. Savukārt kāzusa formā tiks diskutēts jautājums – vai ir pienācis laiks atzīt personas tiesības uz neitrālu dzimumu? Šādas tiesības, piemēram, ir atzinušas Vācijas un Austrijas konstitucionālās tiesas un šis jautājums palīdzēs izprast Eiropas Cilvēktiesību konvencijas standartu attīstības metodoloģiju. 

Nodarbībās tiks aplūkoti sekojoši avoti:

Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātes: jaunievedumi, izaicinājumi, informācijas resursi (pieejams šeit; šeit un šeit).

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra: jurisdikcija karadarbības kontekstā, vārda brīvība pret valsts drošību, pieeja tiesai un neatkarīgai tiesu sistēmai:

- Ukraine and Netherlands v. Russia (2022) (pieejams šeit);
- Georgia v. Russia (just satisfaction) (2023) (pieejams šeit);
- H.F. and Others v. France (2022) (pieejams šeit);
- Gaponenko v. Latvia (dec.) (2023) (pieejams šeit);
- Fragoso Dacosta v. Spain (2023) (pieejams šeit);
- Tuleya v. Poland (2023) (pieejams šeit);
- Lorenzo Bragado and Others v. Spain (2023) (pieejams šeit).

Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra: privātā un ģimenes dzīve sabiedrībā, kurā valda plurālisms, tolerance un atvērtība:

- Fedotova and Others v. Russia (2022) (pieejams šeit);
- Macate v. Lithuania (2023) (pieejams šeit);
- Beizaras and Levickas v. Lithuania (2020) (pieejams šeit);
- Valaitis v. Lithuania (2023) (pieejams šeit);
- O.H. and G.H. v. Germany (2023) (pieejams šeit);
- A.H. and Others v. Germany (2023) (pieejams šeit);
- D. v. France (2020) (pieejams šeit).

Eiropas Savienības institūciju saspēle likumdošanas un ārējo attiecību jomā (Zoom)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai un stingri nosoda Krievijas agresijas karu. Šajā lekciju dienā vasaras skolas dalībnieki iepazīsies ar ES līgumos noteiko ES institūciju spēju reaģēt uz Krievijas agresijas karu ES institūciju mandāta ietvaros. Aplūkosim Eiropas Komisijas kompetences, kuras mandāts ārējo attiecību jomā ir ievērojami plašāks nekā ES drošības un ārpolitikas (CFSP) jomā. Īpašu uzmanību pievērsim ES Augstā pārstāvja drošības politikas un ārējo attiecību jomā mandātam un ES Padomes lomai, lai panāktu vienotu atbalstu atbalstam Ukrainai. Šajā kontekstā nozīmīgu lomu ieņem ES Padomes prezidentūra, kuras mandāts ievērojami mainījies pēc Lisabonas līguma pieņemšanas 2009.gadā, tomeŗ politiski un institucionāli Zviedrijas ES prezidentūra īstenojusi nozīmīgu ieguldījumu 2023.gada pirmajā pusgadā. 

Lekciju dienas viesis Ārlietu ministrijas eksperts ES un starptautiskajās tiesībās Arnis Lauva sniegs ieskatu par ES ietvaros notiekošo diskusiju un tās institucionālajiem aspektiem saistībā ar Krievijas atbildības jautājumiem.

Lūdzam Vasaras skolas dalībniekus iepazīties ar sekojošiem materiāliem, lai veiksmīgi piedalītos vieslektora Arņa Lauvas lekcijā:

Augstā pārstāvja deklarācija par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā (pieejams šeit)
Eiropas Komisijas prezidentes paziņojums (pieejams šeit)
Eiropadomes secinājumi par neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu (pieejams šeit)
Eiropas Komisijas opciju dokuments saistībā ar iesaldēto aktīvu izmantošanu (pieejams šeit)
Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas opciju dokuments pilnas atbildības nodrošināšanai (pieejams šeit)
Eiropadomes 2022.gada 15.decembra secinājumi (8.punkts) (pieejams šeit)
Eiropadomes 2023. gada 9.februāra secinājumi (4. un 10.punkti) (pieejams šeit)
Eiropadomes 2023. gada 23. marta secinājumi (5. un 8. punkti) (pieejams šeit)
Eiropadomes 2023. gada 30.jūnija secinājumi (6. un 7. punkti) (pieejams šeit)
Eiropas Parlamenta 2023. gada 19. janvāra rezolūcija par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi (pieejams šeit)
G7 valstu komunikē “II. 1. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu” 5.rindkopa (pieejams šeit)
Kopīgs paziņojums tribunāla izveidei agresijas nozieguma iztiesāšanai (pieejams šeit)
Padomes darba grupas iesaldēto līdzekļu izmantošanai Ukrainas atjaunošanai mandāts (pieejams šeit)
Padomes darba sagatavošanas struktūras (pieejams šeit, šeit)
Publiski pieejamās informācijas piemēri attiecībā uz ES darbu pie iesaldēto aktīvu izmantošanas Ukrainas atjaunošanai (pieejams šeit, šeit, šeit, šeit)
Raksts par valstu nostāju attiecībā uz iespējamo tribunāla modeli. PassBlue, 2023. gada 23.maijs. The Divide Hardens on What a Special Court for the Crime of Aggression by Russia Should Look Like (pieejams šeit).

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

ES integrācijas konteksts, lai izprastu pārnacionālo institūciju būtibu un ES kompetences (pieejams šeit):
-  Lisabonas līgums (pieejams šeit);
-  EUR-Lex datu bāze (pieejams šeit);
-  ES juridiskais status (pieejams šeit).

ES institutionālā arhitektūra (pieejams šeit):
-  Eiropas Komisijas funkcijas un loma lēmumu pieņemšanā (pieejams šeit);
-  Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Komsijas leģislatīvais cikls un prioritātes 2019-2024 (pieejams šeit);
-  Eiropadome (pieejams šeit);
-  ES Padome, tās konfigurācijas (pieejams šeit);
-  Francijas, Čehijas un Zviedrijas prezidentūru Trio programma (pieejams šeit);
-  Eiropas Parlaments, leģislatīvās funkcijas (pieejams šeit);
-  ES iesaiste ārpolitikā un drošības politikā. Ārējais darbības dienests (EĀDD) (pieejams šeit);
-  ES delegāciju uzdevumi līgumos noteiktā mandātā īstenošanā. Praktisks piemērs: ES delegācijas Modovā. (TBC – video saruna ar ES delegācijas vadītāju Moldovā vēstnieku Jāni Mažeiku (pieejams šeit).

Eiropas Savienības rīcība Krievijas agresijas kara kontekstā (pieejams šeit).

Eiropas Savienības tiesību komponente I (Zoom)

Eiropas Savienības tiesību komponentē skatīsim vairākas tēmas. Sāksim ar Eiropas Savienības tiesību un starptautisko tiesību attiecību jautājumiem, kā arī neatkarīgas tiesas principa ietekmi uz Eiropas apcietināšanas ordera izpildi un LESD 267.panta, kas konkretizē tiesu sadarbības principu Eiropas Savienībā, interpretāciju. 

Saistībā ar starptautisko tiesību jautājumiem ir daudz dažādu konstelāciju, kādās ES tiesības ar tām saskaras, un ir samērā sarežģīti dot vienu formulu šo tiesisko attiecību izpratnes veidošanai. LES 3.panta 5.punkts nosaka, ka: “Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Tā veicina mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.” Tādējādi ES stingri ievēro starptautiskās tiesības. Taču starptautisko tiesību avoti un normas ir dažādi, kā arī ES kompetence ir vienīgi tā, kuru dalībvalstis tai ir deleģējušas. Tādēļ saistībā ar dažādām starptautisko tiesību normām var veidoties atšķirīgi attiecību modeļi. Pastāv ES un trešo valstu divpusējie līgumi. Pastāv daudzpusējie līgumi, kuros ES ir dalībniece, vai kuros tikai ES dalībvalstis ir dalībnieces, kā arī tie starptautiskie daudzpusējie līgumi, kas bijuši kā inspirācija ES likumdevējam un to var izsecināt no izstrādes materiāliem vai arī preambulas. Savukārt ES tiesībās jau izsenis ir noteikts, ka ECK ir vispārējais Savienības tiesību princips. Lai vasaras skolas dalībniekiem veidotos dziļāka izpratne par šo ES tiesību sistēmā svarīgo dimensiju pievērsīsimies ES tiesību attiecībām ar šādām starptautisko tiesību normām: Orhūsas konvencija (C-873/19), tiesības uz pašnoteikšanos kā paražu tiesību norma un divpusējais tirdzniecības līgums ( C 266/16) un ANO Jūras tiesību konvencija (C-14/21 un C-15/21) un ANO Bērnu tiesību konvencija (C-490/20).

Savukārt Eiropas apcietināšanas ordera izpildei EST ir noteikusi divu soļu testu, kas izriet no Tiesas sniegtā tiesiskuma un neatkarīgas tiesas principu piemērošanu lietās, kurās radies jautājums par LES 19.panta 1.punkta otrā teikuma un LESD 267.panta interpretāciju. Pirmā lieta, kurā EST noteica divu soļu testu, saistījās ar apcietināšanas ordera izpildi situācijā, kad izpildītājvalstij bija informācija par nepieņemamiem apstākļiem citumā Ungrāija. Šī judikatūra tagad ir piemērota arī attiecībā uz tiesu neatkarības problēmām dalībvalstīs (C 562/21 PPU un C 563/21 PPU).

Meistarklase par prejudicālā lūguma iesniegšanu un tiesvedību Kristīne Zubkānes vadībā. Priekš dalības meisterklasē lūdzam dalībniekus obligāti iepazīties ar sekojiešiem materiāliem:

2022. gada 22. novembra Eiropas Savienības Tiesas spriedums apvienotās lietās WM (C-37/20), Sovim SA (C-601/20) pret Luxembourg Business Registers (pieejams šeit);

2022. gada 20. janvāra ģenerāladvokāta Džovanni Pitrucellas [Giovanni Pitruzzella] secinājumi, Eiropas Savienības Tiesas apvienotās lietās WM (C-37/20), Sovim SA (C-601/20) pret Luxembourg Business Registers (pieejams šeit).

Pēc Kristīne Zubkānes meisterklases savu īpašo vieslekciju "No Čagosu salām līdz Ukrainai” pasniegs profesors Filips Sands

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties arī ar sekojošiem materiāliem:

Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C‑873/19 (pieejams šeit);
Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C‑266/16 (pieejams šeit);
Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietās C‑14/21 un C‑15/21 (pieejams šeit);
Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C‑490/20 (pieejams šeit);
Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietās C‑562/21 PPU un C‑563/21 PPU (pieejams šeit).

Eiropas Savienības tiesību komponente II (Zoom)

Eiropas Savienības tiesību otrā komponente būs turpinājums iepriekšējā gadā iesāktajām lekcijām.
Eiropas Savienības tiesas procedūras ir veids, kā nodrošināt Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.pantā noteiktā tiesu dialoga iedzīvināšanu prejudiciālā nolēmuma procesa ietvaros. Kā jebkurā dialogā, sarunas rezultāta kvalitāti lielā mērā ietekmē pušu izpratne par procesa noteikumiem un lietā esošo dokumentu kvalitāte. Lai Eiropas Savienības tiesas spriedums būtu lietderīgs un palīdzētu nacionālajai tiesai izlemt lietu, kuras izskatīšanas ietvaros ir uzdots prejudiciālais jautājums,  ir izveidots attiecīgs regulējums, izstrādāti palīgmateriāli, kā arī tiesa ir izveidojusi stabilu tiesu praksi, kurā tā ir definējusi savu kompetenci, tiesības un pienākumus jautājumu atbildēšanā.

Attiecīgi lekcijas sākumā tiks apskatīts prejudiciālā nolēmuma procesa regulējums, iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumi. Tāpat tiks piedāvāts ieskats attiecībā uz dažādu procesuālo nianšu ietekmi uz prejudiciālo nolēmumu procesa norisi. Lekcijas ietvaros tiks piedāvāti prakses piemēri, lai raksturotu pastāvošo pieeju ES tiesā. Šī tēma arī būs pamats kāzusa izspēlei skola noslēguma dienā.

Turpinot pagājuša gadā iesākto, otrā komponentē tiks piedāvāts apskats par jaunāko tiesu praksi attiecībā uz sadarbību krimināltiesībās un civillietās. Katras lekcijas sākumā tiks aplūkots īss kopsavilkums pagājušā gada lekcijai, turpinājumā tiks detalizēti analizēta viena lieta no atbilstošās jomas, ko EST ir iekļāvusi gada nozīmīgāko lietu sarakstā, kam sekos pārējo svarīgāko lietu apskats.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties ar sekojošiem materiāliem:

Prejudicialie jautājumi:
-  Līgums par Eiropas Savienības darbību (pieejams šeit);
-  Prejudiciālo nolēmumu tiesvedība — ieteikumi valsts tiesām (pieejams šeit).

Sadarbība krimināltiesību jautājumos (pieejams šeit):
-  Eiropas e-Justice Portāls - Sadarbība krimināltiesību jautājumos (latviešu valodā pieejams šeit);
-  Eiropas e-Justice Portāls - Krimināltiesības (latviešu valodā pieejams šeit);
-  Eiropas e-Justice Portāls - Eiropas izmeklēšanas rīkojums, savstarpējā palīdzība un kopējās izmeklēšanas grupas (latviešu valodā pieejams šeit);
-  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (2017) - "The EU and counter-terrorism" (pieejams šeit);
-  Eiropas Komisija (2017) - "Handbook on how to issue and execute a European Arrest Warrant" (latviešu valodā pieejams šeit).

Sadarbība civillietās:
-  Eiropas e-Justice Portāls - Brussels I bis Regulation (latviešu valodā pieejams šeit);
Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012.gada 12.decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā versija);
-  Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pieejams šeit);
-  Regula (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (pieejams šeit);
-  Lugāno II konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pieejams šeit);
-  Pētījums - Eiropas Savienības tiesa un tās judikatūras pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās ietekme uz nacionālajām tiesām un iestādēm (pieejams šeit);
-  Briseles I bis un Roma I regulas piemērošanas shēma. Meklēt: Efektīva Eiropas Savienības tiesību aktu pārrobežu tiesiskās sadarbības jomā civillietās izstrāde, pārņemšana, ieviešana un piemērošana (pieejams šeit).


 

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra (Zoom)

Pirmajā Vispārējās tiesas kompetencei un judikatūrai veltītajā dienā tiks skatīti jautājumi par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām. It īpaši šis temats ir aktuāls šobrīd, kad Eiropas Savienība ir noteikusi ievērojamas sankcijas pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā. Šajā ziņā tiks skatīti jautājumi par sankciju juridisko dabu, Savienības likumdevēja kompetenci un iespējām noteikt sankcijas, kā arī dalībvalstu lomu šajā procesā. Tiks apskatīti tādi vispārējie ES tiesību principi, kas ir attiecināmi uz Savienības nostāju un darbībām starptautiskā miera pārkāpuma situācijās, kā arī sniegts pārskats par pašreizējiem izaicinājumiem ar sankcijām saistītajos jautājumos.

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto tradīciju, tiks arī apskatīti ar ES tiesu procesu saistīti jautājumi, kas ir aktuāli darbam nacionālā līmenī. Šogad pievērsīsimies tematam par ES tiesu nolēmumos ietverto atziņu izmantošanu nacionālā līmenī. Šajā ziņā tiks aplūkoti daži būtiski no ES tiesu nolēmumiem izrietoši aspekti ES tiesību elementa identificēšanai pirmšķietami nacionālās situācijās. Tāpat tiks runāts par niansēm, kurām būtu jāpievērš uzmanība, lai vienā situācijā izteiktu ES tiesu atziņu varētu izmantot citā gadījumā.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra (Zoom)

Otrajā Vispārējai tiesai veltītajā dienā tiks apskatīta ES loma inovatīvajā ekonomikā un moderno tehnoloģiju attīstībā un uzraudzībā. Ar blokķēdi, viedlīgumiem, centrālo banku digitālo valūtu, riska kapitālu, mākslīgo intelektu, kā arī simulēto realitāti un dzīvību saistītie tiesību jautājumi tiks pārrunāti Eiropas Savienības, Latvijas un pasaules kontekstā. Vasaras skolas dalībnieki tiks iepazīstināti ar nesen pieņemtajiem ES tiesību aktiem saistībā ar digitālajiem pakalpojumiem un digitālo tirgu.

Intelektuālā īpašuma jautājumiem Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā būs veltīta atsevišķa lekcija. Tās ietvarā tostarp tiks pievērsta uzmanība veidiem, kā ES tiesību telpā aizsargāt ar blokķēdi, NFT un mākslīgo intelektu saistīto intelektuālo īpašumu, kā arī tam, kādas iespējas šīs modernās tehnoloģijas sniedz, lai aizsargātu intelektuālo īpašumu.

Visbeidzot, tiks aplūkota Vispārējās tiesas kompetence vides aizsardzības jautājumos, tai skaitā pievēršoties jautājumam, kā katras valsts izvēlētais enerģijas veids ietekmē tās klimata politiku. Īpaša uzmanība tiks veltīta dažādu biedrību tiesībām iesniegt prasību tiesā LESD 263. panta kārtībā un tiks apskatīta tiesas judikatūra par šo prasību pieņemamību. Par šo tēmu Vasaras skolas dalībniekiem tās pēdējā dienā tiks piedāvāts prakstiskais kāzuss.

Vasaras skolas dalībniekus lūdzam iepazīties arī ar sekojošiem materiāliem:

ES loma inovatīvajā ekonomikā un moderno tehnoloģiju attīstībā un uzraudzībā:

Pēteris Zilgalvis, The Need for an Innovation Principle in Regulatory Impact Assessment: The Case of Finance and Innovation in Europe (pieejams šeit);

Pēteris Zilgalvis, The Role of the State in the Innovation Triangle: Law and Policy Fostering the Optimal Regulatory, Business and Innovation Policy Environment (pieejams šeit);

Pēteris Zilgalvis, Digitālās ekonomikas juridiskie aspekti – Jurista Vārds (pieejams šeit);

Eiropas Komisijas digitālajam euro veltīts portāls (pieejams šeit).

Vispārējās tiesas loma vides aizsardzības jautājumos:

Eiropas Komisijas Taksanomijai un ilgtspējīgai attīstībai veltīts portāls (pieejams šeit).

Modernās tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma aizsardzība:

Pēteris Zilgalvis, The Political Economy of the Blockchain (in Disintermediation Economics), 2021 (pieejams šeit).

Noslēguma diena – kāzusu risināšana izvēlētaja komponentē (klātienē)

Noslēguma dienā dalībniekiem būs iespēja risināt un diskutēt ar lektoriem par kāzusu izvēlētaja komponentē:

1.    Starptautisko tiesību komponente;

2.    Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras komponente;

3.    Eiropas Savienības institūciju saspēle likumdošanas un ārējo attiecību jomā;

4.    ES tiesību komponente;

5.    ES Vispārējās tiesas kompetences un judikatūra.

Noslēgumā dalībnieki saņems diplomu par RJA Vasaras skolas 2023 apmeklējumu.

Kalendārs

31.jūlijsProf. Ineta Ziemele, Ieva Rācenāja
1.augustsDr. Mārtiņš Mits
2.augustsDr. Ilze Rūse, Arnis Lauva (LL.M.)
3.augustsProf. Ineta Ziemele, Prof. Philippe Sands, Kristīne Zubkāne (LL.M.)
4.augustsLaila Medina, Dr. Žaneta Mikosa
7.augustsInga Reine, Vineta Bei (LL.M.)
8.augustsDr. Pēteris Zilgalvis, Māris Kurečko, LL.M.